Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'guža' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'guža' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
guža
gužas
[I gužas St., Hüfte, Hüftblatt (vgl. gūža II). Dazu das Demin. gužiņas Stari 1913, Heft 10, = gūža(s) II 2.]
Avots: ME I, 685
Avots: ME I, 685
gužas
gužas
II gužas, (selten) d. Sing. guža Nurm. N. Etn. IV, 34, 1)
1) der Kummetriemen,
dzeņaukste Wolm., [Autz, Baltinov]. gužas - siksnas pie rīkiem, īsas dzeņaukstis Drnd. n. A. XIII, 493, Preekuln;
1) pusģē̦rē̦tas ādas, kas tiek izlietuotas sluoksnēs zirgu lietām Adsel n. A. XIII, 493, Frauenb.
Avots: ME I, 685
1) der Kummetriemen,
dzeņaukste Wolm., [Autz, Baltinov]. gužas - siksnas pie rīkiem, īsas dzeņaukstis Drnd. n. A. XIII, 493, Preekuln;
1) pusģē̦rē̦tas ādas, kas tiek izlietuotas sluoksnēs zirgu lietām Adsel n. A. XIII, 493, Frauenb.
Avots: ME I, 685
kuguža
mieguža
mieguža, [ein schläfriger Mensch AltBergfried, Fest., Sessw., Lös., Stomersee, Bers.]: miegužas meitas SDP. I, 53.
Avots: ME II, 652
Avots: ME II, 652
miguža
miguža,
1): migužiņa, snaudaliņa mana jauna līgaviņa BW. 21974 var.; ‡
2) etwas Verworrenes, Verwickeltes
PW.: linus, dziju, nuopļautu labību, nekārtīgi kraujuot, var samigāt par migužu; ‡
3) wer verwirrt, verwickelt
PV.
Avots: EH I, 812
1): migužiņa, snaudaliņa mana jauna līgaviņa BW. 21974 var.; ‡
2) etwas Verworrenes, Verwickeltes
PW.: linus, dziju, nuopļautu labību, nekārtīgi kraujuot, var samigāt par migužu; ‡
3) wer verwirrt, verwickelt
PV.
Avots: EH I, 812
miguža
Šķirkļa skaidrojumā (5)
gušņa
gušņa, [gusnis "волчецъ" Treiland Mat., S. 214], gew. der Pl., auch gušņi,
1) Acker- od. Saudistel,
auch cūku gušņi genannt Konv. 1 324 (cirsium arvense);
2) carduus crispus Konv. 2 681;
3) ein Kohl von grünem Kraute, der im Frühling gegessen wird.
[Vgl. ušņas, ušņi. Bezzenberger meint BB. XXVII, 178 1 : "die Übersetzung "Gänsedistel" verrät die Herkunft von gušņa. Aber es findet sich jetzt guš,ņa auch in Gegenden wie Wolmer, wo der Gänsename nicht mit g- anlautet (wie in guža), weshalb Bezzenbergers Erklärung nicht sicher ist.]
Avots: ME I, 684
1) Acker- od. Saudistel,
auch cūku gušņi genannt Konv. 1 324 (cirsium arvense);
2) carduus crispus Konv. 2 681;
3) ein Kohl von grünem Kraute, der im Frühling gegessen wird.
[Vgl. ušņas, ušņi. Bezzenberger meint BB. XXVII, 178 1 : "die Übersetzung "Gänsedistel" verrät die Herkunft von gušņa. Aber es findet sich jetzt guš,ņa auch in Gegenden wie Wolmer, wo der Gänsename nicht mit g- anlautet (wie in guža), weshalb Bezzenbergers Erklärung nicht sicher ist.]
Avots: ME I, 684
gūža
I gũža [Rutzau, Dunika], Sackenhausen n. U., nom. pl. gūži Nurmnausen n. Manz., [Mag. IV, 2, 118], die Gans Grob., N. -Bartau: pāriet gūžas klē̦gādamas BW. piel. 637. [Wegen des ž nebst guža wohl schwerlich aus r. гусь, sondern (vgl. Leskien Nom. 192) zu li. gūžti od. gūžúoti "итти гусем (переваливаясь, согнувшись)".]
Avots: ME I, 687
Avots: ME I, 687
gūžas
gūžas U., der Riemen, durch welchen das Kummet mit Krummholz und Femer verbunden wird. Vgl. gužas 2.
Avots: ME I, 688
Avots: ME I, 688
guženes
guženes, eine Art Disteln L., St., [Wenn zuverlässig, wohl Gänsedisteln (zu guža "Gans").]
Avots: ME I, 685
Avots: ME I, 685
kugaža
kugaža Oberl, n. U., kuguža, ein kleines, winziges (und dickes Wid.] Frauenzimmer: citiem vīriem lielas sievas, man bij tāda kugužiņa (Var.: pugažiņa, kukažiņa, klukaziņa) BW. 27262 var.; 27264. - [iet kugažu kugažām Trik. "hinken".- Wohl zur Wurzel von kudzums.]
Avots: ME II, 299
Avots: ME II, 299