gudiņš
gudiņš "ein hurtiger (ņiprs), klekiner, wohlbeleibter Mensch, der klug scheinen will" Stockm. n. Etn. IV, 33. [Doch wohl zu gudrs; vgl. li. gùdas "искустный, опытный."]
Avots: ME I, 674
Avots: ME I, 674
'gudiņš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: