Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'gudre' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'gudre' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

gudre

gudre,

2): darīt kuo ar gudrēm (schlau, listig)
Saikava, pret tuo viņam ir visādas gudres (= izgudres) un izmaņa PV.

Avots: EH I, 416


gudre

gudre,

1) die Kluge, Vernünftige:
kas tuo varēja nuo mūsu Sofijas, nuo mūsu gudres, sagaidīt Lautb.;

2) die Vernunft
RKr. XVI, 224; in dieser Bedeutung auch der Plural: tas viss bij darīts ar gudrēm Vīt. 2. (ar) gudrēm gādā, ka... A. XI, 617.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen) RKr. XVI, 224.

Avots: ME I, 674



gudreniecīgs

gudreniecīgs,* das Wesen eines Klüglings habend: daudz svešu, niķīgi gudreniecīgu laimes meklētāju Kaudz. Jaunie mērn. laiki.

Avots: EH I, 416


pašgudrenieks

pašgudrenieks AP., jem., der sich eingebildet hat, klug zu sein.

Avots: EH XIII, 178

Šķirkļa skaidrojumā (5)

gudrinieks

gudriniẽks [li. gudriniñkas], gudreniẽks, f. -niẽce, dial. -nĩca, der (die) Kluge, ein Klügling, ein schlauer geriebener Mensch, ein Schelm: gudreniece tautu meita BW. 13852. es biju liela gudrenīca BW. 9627.

Avots: ME I, 675


ieloks

iẽlùoks Kand., [ìelùoks PS., C., iêluoks 2 Bauske, Ruj.], auch iẽlùoka, ielùocis, ielùoce, ielùokne BW. 17838,

1) eine in den Volksliedern vielgenannte Verzierung der
vilnaine, der Handschuhe, auch das Kragens und des Gürtels; n. L. Fransen; Einschlag an Kleidern Mag. IX, 2, 222, brodierter Rand der vilnaine; Falte M.; in Selb.: "ieluoki ir lakata malā ieausta strīpa nuo savādas dzijas": vai duos kre̦klu bez piedurkņu, vai vilnaini bez ieluoka BW. 25410. bez ieluoču 6780. vai tie bija cimdu raksti, vai villaines ieluociņi? 935, (vgl.: apsedzās bārenīte gaŗieluoku villainīti 4477; 4777). es neadu raibu cimdu bez pe̦lē̦ku ieluociņu 7257; 25270, 1. apkaklīšu stūrīšam sīki šūti ieluociņi 6651. plānu deva sveša māte bez ieluoku paladziņu 4610. man bija raiba juosta deviņiem ieluokiem 1061. māt[e] (pirka) ieluoka mētelīti BW. 32103, 2. tev vajaga kuoklēm galdu, man ieluoku austuvītes 3645. gudreniece tautas meita, klētī luoka ieluociņus 13852 (ieluocītes 7131.) ar pušķiem galdu slauku, ieluočiem istabiņu 21551. In Livl. sind n. Mag. XX, 3, 117 mit ieluoki die tiefen Falten am Rückenschoss der alten Männerröcke und die mit rotem Wollband eingefassten Zacken am unteren Rande der Weiberkamisole bezeichnet worden (Wend., Lindenhof);

2) die Einbucht, Biegung:
straujupītes ieluokā A. XI, 550. nuonāca pie kapsē̦tas meža ieluokā Niedra. pa rudzu ieluokiem nāk meiča A. Up. J. 1. 1. baltais matu ieluoks ap tuo bij smuki sasukāts A. XXI, 264. tauriņš brūniem spārnu ieluokiem;

3) das in den Brautschatz
(pūrs) Niedergelegte U.: ieluokus līdzināt U., wegen der Mitgabe der Braut übereinkommen;

[4) der Aufzug (beim Weben)
Bielenstein Holzb. 390].

Avots: ME II, 41, 42


izgudras

izgudras, gudres">izgudres, die List, Tücke; gew. im Instr. izgudrãm, izgudrẽm, izgudriẽm, izgudreimi BW. 14675 [aus N. - Bartau], vorsätzlich schlau, listig, tückisch: tautiet[i]s jāja izgudrām (Var.: izgudrēm, izgudriem) manu guodu lūkuoties. es tautieša izgudrām (trotzdem der Tücke) salmiem namu izkaisīju (Var.: es pret tautu izgudrām salmiem namu pakaisīju JK. I, 146) BW. 14234; 10760; 11846; 14674. darīja tuo izgudram II Kön. 10, 19.

Avots: ME I, 741



reče

re˙če! ( sieh (nun)! schau her! nu re če! JR. IV, 87. re˙če nu! Kaudz. M. 6. re˙če (sieh, hier) viņš ir! Ahs. re˙če gudreniece! Purap.

Avots: ME III, 501