guga
‡ guga, häufiger das Demin. gugiņa, das Huhn (in der Kindersprache und als Kosewort) Kalz. n. Fil. mat. 27.
Avots: EH I, 416
Avots: EH I, 416
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'guga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'guga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
gugatns
gugatns, der Kampfhahn (machetes pugnax): pīļu un gugatņu tēviņi A. Bei Elv. gugatnis [wohl nom. s.] "Wasserhühner, die den Hals kraus machen". [Zu gudzulms?]
Avots: ME I, 675
Avots: ME I, 675
Šķirkļa skaidrojumā (5)
gudzulms
gudzulms,
1) Unebenheit im Garn
Mar., Kokn. n. Etn. IV, 33: šī dzija ir gudzulmiem vien;
2) Unebenheit:
tīrumā daudz gudzulmu Bers. A. XIII, 492. Vgl. kudzulms. [Das zweite u wohl assimilatorisch aus e od. i; etwa zu poln. guga (woraus li. gugà "выпуклина" entlehnt zu sein scheint), r. гугля "Beule" und vielleicht (s. Trautmann KZ. XLIII, 169) zu norw. kjuka "Knorren"?]
Avots: ME I, 675
1) Unebenheit im Garn
Mar., Kokn. n. Etn. IV, 33: šī dzija ir gudzulmiem vien;
2) Unebenheit:
tīrumā daudz gudzulmu Bers. A. XIII, 492. Vgl. kudzulms. [Das zweite u wohl assimilatorisch aus e od. i; etwa zu poln. guga (woraus li. gugà "выпуклина" entlehnt zu sein scheint), r. гугля "Beule" und vielleicht (s. Trautmann KZ. XLIII, 169) zu norw. kjuka "Knorren"?]
Avots: ME I, 675
gūgātnis
kūgatnis
kugatns
stebēties
stebêtiês (li. stebė´tis "staunen"),
1) bestürzt sein
Lng., vor Verwunderung erstaunen L., Gramsden, sich wundern Springen n. Etn. II, 2, Dunika; kuo tu stebies! Dunika. re̦dzuot kuo... ļaunu, nebūs brīnēties (stebēties) JK. VI, 1. saimnieks parādīja gaili, tad žīds ste̦bēdamies teice;"oi tave gugane!" LP. VI, 272;
2) sich im Urteil ablehnend verhalten, nicht zustimmen, nicht glauben
Frauenb., Alschw.; kuo nu stebējies? zur Wurzel von stabs.
Avots: ME III, 1057
1) bestürzt sein
Lng., vor Verwunderung erstaunen L., Gramsden, sich wundern Springen n. Etn. II, 2, Dunika; kuo tu stebies! Dunika. re̦dzuot kuo... ļaunu, nebūs brīnēties (stebēties) JK. VI, 1. saimnieks parādīja gaili, tad žīds ste̦bēdamies teice;"oi tave gugane!" LP. VI, 272;
2) sich im Urteil ablehnend verhalten, nicht zustimmen, nicht glauben
Frauenb., Alschw.; kuo nu stebējies? zur Wurzel von stabs.
Avots: ME III, 1057