Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gulšņāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gulšņāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
apgulšņāt
‡
apgulšņât,
liegend plattdrücken (niederdrücken): luopi apgulšņājuši druvu Nitau.
apgulšņāt visus sē̦tmaļus Bauske,
an allen Zäunen (hin und wieder, aus Langerweile) liegen.Avots: EH I,
85
gulšņāt
gul˜šņât: auch Dunika, (mit
ùl 2 ) Linden in Kurl., (mit
ulˆ 2 ) Lesten n. FBR. XV, 29;
Ezernieks, kas bija stipri savārdzis, ... kuopš pāris dienām gulšņājis Janš. Bandavā I, 112.
Avots: EH I,
417
gulšņāt
gul˜šņât [Līn., Nigr., PS.],
-ãju, gulšņuot, von Zeit zu Zeit schlafen, liegen, loddern, aus Langerweile liegen: kaķis ar suni gulšņāja mātes istabā LP. VI, 859.
šis tik ilgi gulšņā, kamē̦r iemieg IV, 9.
gulšņāja, kamē̦r iegula guļā Naud.
viņš bij vai nu gulšņājis, vai arī slapstījies bez nuoteikta darba Duomas II, 454.
[cūka ne˙maz neē̦d, gulšņā vien (weil erkrankt) Lis.] Refl.
-tiês, oft liegen: kam vajag tâ gul˜šņāties Dond.
kuo puisis ar meitu tik daudz gulšņājas? Dond.]
Avots: ME I,
678
izgulšņāt
izgulšņât,
= izgulšņâtiês: kuo nu guliet tik daudz? nevar vien i˙! PV. izgulšņājusi vienu vietu, liekas gulēt uotrā ders.Avots: EH I,
450
izgulšņāties
[
izgul˜šņâtiês,
zur Genüge wiederholt liegen: nu jau e̦sat diezgan izgulšņājušies Dond.]
Avots: ME I,
741
nogulšņāt
‡
nùogul˜šņât,
= nùogulēt 4:
saslimis nuogulšņāju divas nedeļas Frauenb.
Avots: EH II,
48
pagulšņāt
[
pagulšņât,
ein wenig gulšņât: p. kādu stundu Widdrisch.]
Avots: ME III,
32
uzgulšņāt
uzgulšņât,
= uzgulêt 1: kuo tu gulšņā! uzgulšņāsi čustiņam virsū! Stenden.Avots: ME IV,
335 Šķirkļa skaidrojumā (5)
guļavot
guļavuôt, Spr., =
gulšņāt.Avots: ME I,
680
gulsnāt
gulsnât Antrop. II, 48, [Bers.],
= gulšņāt.Avots: ME I,
678
malzīties
malzîtiês,
1) sich jem. mit leerem Geschwätz aufdrängen: kuo te ap mani malzies! Druw. n. Etn. II, 81;
2) ["ruhelos herumirren" Saul.]:
liesmas plēvināšanās un šaudīšanās malzījās viņa acīs A. v. J. 1896, S. 582.
ruokā vēl malzījās sajūsminājums A. v. J. 1896, S. 99;
[sich hin und her werfen, sich quälen, "lauzīties": visu nakti malzījuos lielās sāpes Bers.
iestidzis dūņās malzījās visādi, bet laukā netika Bers.;
"slinkumā guorīties, slaistīties" Sessw., Modohn;
malzīties ("maisīties") pa kājām Warkl., Bers.;
faulenzen; "gulšņāt (nuo vieniem sāniem uz uotriem)"]; in Schmerzen sich krümmen Bers. n. Etn. IV, 145.
Avots: ME II,
560
sašļaukāt
sašļaukât, ‡
2) eine gewisse Zeit hindurch "gulšņāt" (mit
aũ) Salis; ‡
3) Ohrfeigen verabfolgen (mit
aũ) Salis. Refl.
-tiês, ‡
5) "izplūsi uz visām pusēm, izjukt, kļūt vaļīgs" Lemb.:
siena ve̦zums sašļaũkājies, - gan˙drīz jūk laukā.Avots: EH XVI,
454
zvilstīties
‡
zvìlstîtiês 2 Saikava "zvalstīties, gulšņāt, guļavāt".Avots: EH II,
815