Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'gulšņāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'gulšņāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

apgulšņāt

apgulšņât, liegend plattdrücken (niederdrücken): luopi apgulšņājuši druvu Nitau. apgulšņāt visus sē̦tmaļus Bauske, an allen Zäunen (hin und wieder, aus Langerweile) liegen.

Avots: EH I, 85


gulšņāt

gul˜šņât: auch Dunika, (mit ùl 2 ) Linden in Kurl., (mit ulˆ 2 ) Lesten n. FBR. XV, 29; Ezernieks, kas bija stipri savārdzis, ... kuopš pāris dienām gulšņājis Janš. Bandavā I, 112.

Avots: EH I, 417


gulšņāt

gul˜šņât [Līn., Nigr., PS.], -ãju, gulšņuot, von Zeit zu Zeit schlafen, liegen, loddern, aus Langerweile liegen: kaķis ar suni gulšņāja mātes istabā LP. VI, 859. šis tik ilgi gulšņā, kamē̦r iemieg IV, 9. gulšņāja, kamē̦r iegula guļā Naud. viņš bij vai nu gulšņājis, vai arī slapstījies bez nuoteikta darba Duomas II, 454. [cūka ne˙maz neē̦d, gulšņā vien (weil erkrankt) Lis.] Refl. -tiês, oft liegen: kam vajag tâ gul˜šņāties Dond. kuo puisis ar meitu tik daudz gulšņājas? Dond.]

Avots: ME I, 678


izgulšņāt

izgulšņât, = izgulšņâtiês: kuo nu guliet tik daudz? nevar vien i˙! PV. izgulšņājusi vienu vietu, liekas gulēt uotrā ders.

Avots: EH I, 450


izgulšņāties

[izgul˜šņâtiês, zur Genüge wiederholt liegen: nu jau e̦sat diezgan izgulšņājušies Dond.]

Avots: ME I, 741



pagulšņāt

[pagulšņât, ein wenig gulšņât: p. kādu stundu Widdrisch.]

Avots: ME III, 32


uzgulšņāt

uzgulšņât, = uzgulêt 1: kuo tu gulšņā! uzgulšņāsi čustiņam virsū! Stenden.

Avots: ME IV, 335

Šķirkļa skaidrojumā (5)

guļavot

guļavuôt, Spr., = gulšņāt.

Avots: ME I, 680



malzīties

malzîtiês,

1) sich jem. mit leerem Geschwätz aufdrängen:
kuo te ap mani malzies! Druw. n. Etn. II, 81;

2) ["ruhelos herumirren"
Saul.]: liesmas plēvināšanās un šaudīšanās malzījās viņa acīs A. v. J. 1896, S. 582. ruokā vēl malzījās sajūsminājums A. v. J. 1896, S. 99; [sich hin und her werfen, sich quälen, "lauzīties": visu nakti malzījuos lielās sāpes Bers. iestidzis dūņās malzījās visādi, bet laukā netika Bers.; "slinkumā guorīties, slaistīties" Sessw., Modohn; malzīties ("maisīties") pa kājām Warkl., Bers.; faulenzen; "gulšņāt (nuo vieniem sāniem uz uotriem)"]; in Schmerzen sich krümmen Bers. n. Etn. IV, 145.

Avots: ME II, 560


sašļaukāt

sašļaukât, ‡

2) eine gewisse Zeit hindurch
"gulšņāt" (mit aũ) Salis; ‡

3) Ohrfeigen verabfolgen
(mit aũ) Salis. Refl. -tiês,

5) "izplūsi uz visām pusēm, izjukt, kļūt vaļīgs" Lemb.: siena ve̦zums sašļaũkājies, - gan˙drīz jūk laukā.

Avots: EH XVI, 454


zvilstīties

zvìlstîtiês 2 Saikava "zvalstīties, gulšņāt, guļavāt".

Avots: EH II, 815