Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'guldzīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'guldzīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
guldzīt
guldzît, -u, - ĩju, schnell essen, grosse Bissen schlucken Plm. Refl. guldzîtiês, gulˆguôs, gulˆdzĩjuos sich würgen, rülpsen: gulnās vien, laikam vems PS. Vgl. gulgāties. [Nebst slovak. glg "Schluck" entweder zu d. dial. kolken, Kolk (s. Bezzenberger BB. XVIII, 268, Zupitza Germ. Gutt. 148, Berneker Wrtb. I, 367), oder zu norw. gulka "aufstossen", schwed. dial. gylka "schlucken, sich erbrechen".]
Avots: ME I, 677
Avots: ME I, 677
guldzīties
noguldzīt
noguldzīties
[nùoguldzîtiês,
1) eine Weile sich würgen, rülpsen:
viņš dze̦rdams nuoguldzījās PS. suns nuoguldzijās, bet nevēma Jürg. man kaklā atraugas nuoguldzījās Nigr.;
2) aufsstossen
(intr.); eine kurze Zeit (beim Schlucken) klunkern: man kaklā nuoguldzījās Bauske, Bers., N. - Peb. od. nuoguldzējās C., Lis.]
Avots: ME II, 788
1) eine Weile sich würgen, rülpsen:
viņš dze̦rdams nuoguldzījās PS. suns nuoguldzijās, bet nevēma Jürg. man kaklā atraugas nuoguldzījās Nigr.;
2) aufsstossen
(intr.); eine kurze Zeit (beim Schlucken) klunkern: man kaklā nuoguldzījās Bauske, Bers., N. - Peb. od. nuoguldzējās C., Lis.]
Avots: ME II, 788
paguldzīties
Šķirkļa skaidrojumā (3)
gulcenēt
gul˜cenêt Jürg., schnucken; gùlcenêt 2 Bers., Erlaa, = guldzīties. Vgl. sloven. góļcati "laut schluckend trinken, rülpsen", góļčati "girren, tönen", r. голкъ "Ton, Schall" u. a.]
Avots: ME I, 676
Avots: ME I, 676
gumzīt
gùmzît C., [gum̂zît 2 Ruj.], -u, -ĩju, gumzuot U. tr.,
1) knillen, zerknittern
[Erlaa], Annenburg, Bers., Lös., Salis, Lems., Ulpisch: pirksti gumza nuonē̦sātuo ce̦puri JR. VII, 49;
2) knautschen, drücken:
tie grūstīja un gumzīja viņu A. Up.; [
3) gum̃zît Ronneb., schnell essen];
4) beyegen [?]:
ve̦cākais gumza lūpas Alm. Refl. -tiês,
1) sich biegen:
kuoki, cilvēki gumzās Lös., Bers.,;
2) gum̂zîties, ringen,
lauzties: kuo tu gumzies? sāpēs vē̦de̦rs Mar. n. RKr. XV, 115; sich stossen Wain.;
3) wackend gehen, sich rekeln, bei der Arbeit ungeschickte Bewegungen machen
Dond. n. A. XIII, 493;
1) sich knillen:
zīda lakats lē̦ti gumzās Dond.; [
5) = guldzīties, sich würgen
U.;]
6) "?":
es piegulu pie tautieša kâ pie īsta bāleliņa; man sirsniņa drūmējās, kuo tik gauži ggumzījās [etwa: sich rekelte] BW. 24933.
Avots: ME I, 682
1) knillen, zerknittern
[Erlaa], Annenburg, Bers., Lös., Salis, Lems., Ulpisch: pirksti gumza nuonē̦sātuo ce̦puri JR. VII, 49;
2) knautschen, drücken:
tie grūstīja un gumzīja viņu A. Up.; [
3) gum̃zît Ronneb., schnell essen];
4) beyegen [?]:
ve̦cākais gumza lūpas Alm. Refl. -tiês,
1) sich biegen:
kuoki, cilvēki gumzās Lös., Bers.,;
2) gum̂zîties, ringen,
lauzties: kuo tu gumzies? sāpēs vē̦de̦rs Mar. n. RKr. XV, 115; sich stossen Wain.;
3) wackend gehen, sich rekeln, bei der Arbeit ungeschickte Bewegungen machen
Dond. n. A. XIII, 493;
1) sich knillen:
zīda lakats lē̦ti gumzās Dond.; [
5) = guldzīties, sich würgen
U.;]
6) "?":
es piegulu pie tautieša kâ pie īsta bāleliņa; man sirsniņa drūmējās, kuo tik gauži ggumzījās [etwa: sich rekelte] BW. 24933.
Avots: ME I, 682
gurdzelēt
gurdzelêt, -ẽju, Ar., [gurdzinêt Wessen], sich würgen. Zu gurdzêt. [Eher wohl dissimilatorisch aus * guldzelêt; vgl. guldzīties.]
Avots: ME I, 683
Avots: ME I, 683