Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'guldzīties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'guldzīties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
noguldzīties
[nùoguldzîtiês,
1) eine Weile sich würgen, rülpsen:
viņš dze̦rdams nuoguldzījās PS. suns nuoguldzijās, bet nevēma Jürg. man kaklā atraugas nuoguldzījās Nigr.;
2) aufsstossen
(intr.); eine kurze Zeit (beim Schlucken) klunkern: man kaklā nuoguldzījās Bauske, Bers., N. - Peb. od. nuoguldzējās C., Lis.]
Avots: ME II, 788
1) eine Weile sich würgen, rülpsen:
viņš dze̦rdams nuoguldzījās PS. suns nuoguldzijās, bet nevēma Jürg. man kaklā atraugas nuoguldzījās Nigr.;
2) aufsstossen
(intr.); eine kurze Zeit (beim Schlucken) klunkern: man kaklā nuoguldzījās Bauske, Bers., N. - Peb. od. nuoguldzējās C., Lis.]
Avots: ME II, 788
paguldzīties
Šķirkļa skaidrojumā (3)
gulcenēt
gul˜cenêt Jürg., schnucken; gùlcenêt 2 Bers., Erlaa, = guldzīties. Vgl. sloven. góļcati "laut schluckend trinken, rülpsen", góļčati "girren, tönen", r. голкъ "Ton, Schall" u. a.]
Avots: ME I, 676
Avots: ME I, 676
gumzīt
gùmzît C., [gum̂zît 2 Ruj.], -u, -ĩju, gumzuot U. tr.,
1) knillen, zerknittern
[Erlaa], Annenburg, Bers., Lös., Salis, Lems., Ulpisch: pirksti gumza nuonē̦sātuo ce̦puri JR. VII, 49;
2) knautschen, drücken:
tie grūstīja un gumzīja viņu A. Up.; [
3) gum̃zît Ronneb., schnell essen];
4) beyegen [?]:
ve̦cākais gumza lūpas Alm. Refl. -tiês,
1) sich biegen:
kuoki, cilvēki gumzās Lös., Bers.,;
2) gum̂zîties, ringen,
lauzties: kuo tu gumzies? sāpēs vē̦de̦rs Mar. n. RKr. XV, 115; sich stossen Wain.;
3) wackend gehen, sich rekeln, bei der Arbeit ungeschickte Bewegungen machen
Dond. n. A. XIII, 493;
1) sich knillen:
zīda lakats lē̦ti gumzās Dond.; [
5) = guldzīties, sich würgen
U.;]
6) "?":
es piegulu pie tautieša kâ pie īsta bāleliņa; man sirsniņa drūmējās, kuo tik gauži ggumzījās [etwa: sich rekelte] BW. 24933.
Avots: ME I, 682
1) knillen, zerknittern
[Erlaa], Annenburg, Bers., Lös., Salis, Lems., Ulpisch: pirksti gumza nuonē̦sātuo ce̦puri JR. VII, 49;
2) knautschen, drücken:
tie grūstīja un gumzīja viņu A. Up.; [
3) gum̃zît Ronneb., schnell essen];
4) beyegen [?]:
ve̦cākais gumza lūpas Alm. Refl. -tiês,
1) sich biegen:
kuoki, cilvēki gumzās Lös., Bers.,;
2) gum̂zîties, ringen,
lauzties: kuo tu gumzies? sāpēs vē̦de̦rs Mar. n. RKr. XV, 115; sich stossen Wain.;
3) wackend gehen, sich rekeln, bei der Arbeit ungeschickte Bewegungen machen
Dond. n. A. XIII, 493;
1) sich knillen:
zīda lakats lē̦ti gumzās Dond.; [
5) = guldzīties, sich würgen
U.;]
6) "?":
es piegulu pie tautieša kâ pie īsta bāleliņa; man sirsniņa drūmējās, kuo tik gauži ggumzījās [etwa: sich rekelte] BW. 24933.
Avots: ME I, 682
gurdzelēt
gurdzelêt, -ẽju, Ar., [gurdzinêt Wessen], sich würgen. Zu gurdzêt. [Eher wohl dissimilatorisch aus * guldzelêt; vgl. guldzīties.]
Avots: ME I, 683
Avots: ME I, 683