gulstīt
gul˜stît, -u, -ĩju, tr., niederlegen. [luopus gul˜stît Salis, N. -Peb., das Vieh auf der Weide liegen lassen. ] Refl. -tiês, sich oft niederlegen, loddern, faulenzen U.
Avots: ME I, 678
Avots: ME I, 678
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gulstīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gulstīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
iegulstīt
[ìegulstît,
1) wiederholt sich hinlegend eindrücken:
neiegulsti gultu Lautb.;
2) nach mehrfachen Versuchen hineinbetten, - legen:
siju beidzuot iegulstīja īstajā vietā Arrasch. Refl. - tiês, nach mehrfachen Versuchen die bequemste Lage findend sich hineinlegen, - betten: viņš beidzuot iegulstījās gultā Ruj.]
Avots: ME II, 20
1) wiederholt sich hinlegend eindrücken:
neiegulsti gultu Lautb.;
2) nach mehrfachen Versuchen hineinbetten, - legen:
siju beidzuot iegulstīja īstajā vietā Arrasch. Refl. - tiês, nach mehrfachen Versuchen die bequemste Lage findend sich hineinlegen, - betten: viņš beidzuot iegulstījās gultā Ruj.]
Avots: ME II, 20
Šķirkļa skaidrojumā (1)
gulsnīties
gul˜snîtiês [N. -Peb. od. gulsnêtiês Bers.], = gulstīties: celies agri, gulsnies vē̦lu! BW. 6689 var.
Avots: ME I, 678
Avots: ME I, 678