Paplašinātā meklēšana

apgultne, Niederung, wo das Wasser keinen Abfluss hat L., St., U. apgultne - tā vieta, kur ūdens apgulstas Kronw.: apgult.

Avots: ME I, 89

atgultne: atgultnes krê̦sls Ar., ein Liegestuhl.

Avots: EH I, 143

atgultne, das Lager, das Bett: karaļa atgultne ar spilve̦niem un aizkariem Valdis.

Avots: ME I, 160

gultne, das Lager: ze̦lta gultnes A. XX, 216; das Flussbett: straume pa līkumaiņuo gultni šāvās lejup MWM. IX, 367; die Lage: Helsingforsas gultne uh jūŗas krasta Vēr. II, 365. [Wohl ein Neologismus.]

Avots: ME I, 679

[iegultne,

1) "eine einschiessende
(staiga) Stelle" Stelp.;

2) "ein ehe maliges Flussbett"
Goldbeck;

3) "eine Vertiefung in einer Wiese oder im Acker":
tai iegultnē gan zālē aug Fest., Brucken;

4) = ielīkums Weinsch.]

Avots: ME II, 20

nuogùltne,

1) [eine Niederung, in der sich Wasser sammelt]:
ūdens nuogultnes A. XXI, 673;

[2) "das (verlassene) Lager eines Hasen"
Vank., Bauske;

3) "Bodensatz"(?)
Lis.;

4) "(altes) Flussbett"
Sessw.]

Avots: ME II, 789

‡ pagultne Ar. "plata, pagaŗa, nevienmērīga ieleja".

Avots: EH II, 135

àlkšņaîns, erlenreich, mit Erlen bewachsen: upes alkšņainā gultne Stari I, 323.

Avots: ME I, 68

apgabalis,

1) Subst. (s. apgabals): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76: (sienu) apgabaļiem sakaš oder dzanā apgabaļuos Kaltenbr.; ‡

2) Adv., stellenweise:
apgabalis sāka gaiss jau nuoskaidruoties Janš. Atpūta No 373, S. 5. viņas gultne ir apgabalis šaura Janš. Nīca 8 (ähnlich Mežv. ļ. II, 341).

Avots: EH I, 80

ùoļaîns C., reich an Kalksteinen; kiesicht, kieselreich: uoļaina, rupja grante Būvm. 10. upei vietām uoļaina gultne Ascheraden.

Avots: ME IV, 418

pìedumbrâties, verschlammen Ekau: piedumbrājusēs upes gultne Vēr.II, 60. viss pļavas gals piedumbrājies (versumpft?): jāruok grāvis Vank.

Avots: ME III, 246

‡ stāja,

1) die Haltung:
lai s. pauž mūsu apziņu un spē̦ku Jaun. Ziņas 1938, № 150. Sings pieņēma kareivisku stāju ebenda 1937, № 107. režisuoram raksturīgā s. un žesti Daugava 1939, S. 299; zum Gebrauch dieses Wortes s. auch Veselis Jaun. Ziņas 1939, № 134;

2) das Aufhören, Stehenbleiben:
Daugavas jaungultne graužas bez mitas, bez stājas ar˙vienu dziļāk stāvajuos iežājuos Daugava (Jaunais Zinātnieks № 16), S. 97.

Avots: EH II, 572

tāriņi: upes gultne ... ierīkuo sē̦tu nuo atsevišķiem gabaliem, tāriņiem, kas pagatavuoti nuo 3-5 cm re̦sniem egles kuociņiem Latv. konv. v. (s. v. Daugavas zveja).

Avots: EH II, 671

gultene, ein kleines Bett, eine Schlaftätte, wo Kinder od. Hirten schlafen Naud. katram meža zvē̦ram ir sava ala, sava gultene Konv. ² 1092.

Kļūdu labojums:
sava gultene = sava gultne (šī fraze tâ tad jāpārceļ gultnes vārdā)

Avots: ME I, 679