gumbīt
gum̃bît, [runzelig, faltig machen: es gumbu priekšautu Serben, Roop.] viņa atteica, lūpas gum̂bīdama 2 Nigr., [Wandsen].
Avots: ME I, 680
Avots: ME I, 680
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gumbīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gumbīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: