Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gumza' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gumza' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
gumza
gùmza,
1): auch (mit um̃ ) Nötk.; sliece nenuolīka vis labi, - izsita gùmzu 2 (izliecās uz ārpusi) Erlaa; "līkums (piem., kuoka stumbrā), kupris" (mit um̂ ) Skaista, Warkl.; "ein Höcker"
Segew.;
2c): gumzu gumzãm, watschelnd
Segew.;
3): "= gumža 2" Segew.; wer wackelnd und gebückt geht (mit um̂ ) Warkl.; ‡
4) "der Wolf"
Segew.; ‡
5) "čupa, kušķis" (mit um̃ ) Dond.: liela g. naudas Dond. piepēši sagriežas sirds, un pasaule saiet gumzā A. Brigadere Dievs, daba, darbs 173.
Avots: EH I, 419
1): auch (mit um̃ ) Nötk.; sliece nenuolīka vis labi, - izsita gùmzu 2 (izliecās uz ārpusi) Erlaa; "līkums (piem., kuoka stumbrā), kupris" (mit um̂ ) Skaista, Warkl.; "ein Höcker"
Segew.;
2c): gumzu gumzãm, watschelnd
Segew.;
3): "= gumža 2" Segew.; wer wackelnd und gebückt geht (mit um̂ ) Warkl.; ‡
4) "der Wolf"
Segew.; ‡
5) "čupa, kušķis" (mit um̃ ) Dond.: liela g. naudas Dond. piepēši sagriežas sirds, un pasaule saiet gumzā A. Brigadere Dievs, daba, darbs 173.
Avots: EH I, 419
gumza
gùmza C., gum̃za PS., gum̂za 2 Grünh.,
1) eine jähe Biegung, Krümmung, Unebenheit
Etn. I, 18: sliecei, luokam liela gumza C., AP., Lös., Lubn., Tirs. pašaura vē̦de̦ra gumza Konv. 2 491;
2) eine unebene Stelle im Kleide, die Falte:
biksas bij vienās kŗuokās un gum̃zās Dond. gumzu gumzām,
a) kraus
Mag. XIII, 2, 50; dzija gumzu gumzām, ungleich gesponnenes Garn Bers.;
b) schief und krumm,
līkumu līkumiem: siena izbūvē̦ta gumzu gumzām A. -Rahden;
c) gumzu gumzām iet, schlotternd, wackelnd gehen
Druw., Etn. II, 94; A. XIII, 493;
d) [gumzu gumzām ēst, eilig essen, schlucken;]
3) ein Töpfel, Trödler, ein ungeschickter Mensch, einer, der wackelnd geht
Etn. IV, 33, [gum̂za 2 ] Dond., [Dricēni]: tu, gumza, pat tādu nieku nepruoti padarīt, kâ nākas A. XIII, 493. tāda čāčiņa, tāda gumza Alm. [gumz- ist wohl aus gum- in gumt) erweitert (etwa mit dem z von burzît).]
Kļūdu labojums:
fraze no Konv. 2 491 jāpārceļ 2. nozīmes nodalījumā (die Phrase aus Konv. 2 491 gehört zur Bed.2).
Avots: ME I, 681
1) eine jähe Biegung, Krümmung, Unebenheit
Etn. I, 18: sliecei, luokam liela gumza C., AP., Lös., Lubn., Tirs. pašaura vē̦de̦ra gumza Konv. 2 491;
2) eine unebene Stelle im Kleide, die Falte:
biksas bij vienās kŗuokās un gum̃zās Dond. gumzu gumzām,
a) kraus
Mag. XIII, 2, 50; dzija gumzu gumzām, ungleich gesponnenes Garn Bers.;
b) schief und krumm,
līkumu līkumiem: siena izbūvē̦ta gumzu gumzām A. -Rahden;
c) gumzu gumzām iet, schlotternd, wackelnd gehen
Druw., Etn. II, 94; A. XIII, 493;
d) [gumzu gumzām ēst, eilig essen, schlucken;]
3) ein Töpfel, Trödler, ein ungeschickter Mensch, einer, der wackelnd geht
Etn. IV, 33, [gum̂za 2 ] Dond., [Dricēni]: tu, gumza, pat tādu nieku nepruoti padarīt, kâ nākas A. XIII, 493. tāda čāčiņa, tāda gumza Alm. [gumz- ist wohl aus gum- in gumt) erweitert (etwa mit dem z von burzît).]
Kļūdu labojums:
fraze no Konv. 2 491 jāpārceļ 2. nozīmes nodalījumā (die Phrase aus Konv. 2 491 gehört zur Bed.2).
Avots: ME I, 681
gumzains
gum̃zaîns [Ruj., Nigr.], krumm, gekrümmt, voll Krümmungen: luoks, slieces ir gumzainas, ja nav nuolīkušas slaidā līkumā, bet vietām ielīkušas par daudz, vietām par maz A. XIII, 493. [gum̃zains maiss Wandsen, ein Sack, der nich gleichmässig vollgestopft ist; gum̃zains ritenis Jürg., ein nicht ganz rundes Rad.]
Avots: ME I, 681
Avots: ME I, 681
gumzaka
gumzaks
‡ gumzaks Sonnaxt, ein Klumpen (piks), Wickel (vìstuoklis), etwas Zusammengewickeltes, Festes.
Avots: EH I, 419
Avots: EH I, 419
gumzalains
Šķirkļa skaidrojumā (3)
čokert
gumzis
gumzis,
1) = gumza 1: kuoks izaudzis gumžu gumžiem Lasd. n. A. XIII, 493;
2) einer, der ungewandt, wackelnd geht.
Avots: ME I, 682
1) = gumza 1: kuoks izaudzis gumžu gumžiem Lasd. n. A. XIII, 493;
2) einer, der ungewandt, wackelnd geht.
Avots: ME I, 682
gumzīt
gùmzît C., [gum̂zît 2 Ruj.], -u, -ĩju, gumzuot U. tr.,
1) knillen, zerknittern
[Erlaa], Annenburg, Bers., Lös., Salis, Lems., Ulpisch: pirksti gumza nuonē̦sātuo ce̦puri JR. VII, 49;
2) knautschen, drücken:
tie grūstīja un gumzīja viņu A. Up.; [
3) gum̃zît Ronneb., schnell essen];
4) beyegen [?]:
ve̦cākais gumza lūpas Alm. Refl. -tiês,
1) sich biegen:
kuoki, cilvēki gumzās Lös., Bers.,;
2) gum̂zîties, ringen,
lauzties: kuo tu gumzies? sāpēs vē̦de̦rs Mar. n. RKr. XV, 115; sich stossen Wain.;
3) wackend gehen, sich rekeln, bei der Arbeit ungeschickte Bewegungen machen
Dond. n. A. XIII, 493;
1) sich knillen:
zīda lakats lē̦ti gumzās Dond.; [
5) = guldzīties, sich würgen
U.;]
6) "?":
es piegulu pie tautieša kâ pie īsta bāleliņa; man sirsniņa drūmējās, kuo tik gauži ggumzījās [etwa: sich rekelte] BW. 24933.
Avots: ME I, 682
1) knillen, zerknittern
[Erlaa], Annenburg, Bers., Lös., Salis, Lems., Ulpisch: pirksti gumza nuonē̦sātuo ce̦puri JR. VII, 49;
2) knautschen, drücken:
tie grūstīja un gumzīja viņu A. Up.; [
3) gum̃zît Ronneb., schnell essen];
4) beyegen [?]:
ve̦cākais gumza lūpas Alm. Refl. -tiês,
1) sich biegen:
kuoki, cilvēki gumzās Lös., Bers.,;
2) gum̂zîties, ringen,
lauzties: kuo tu gumzies? sāpēs vē̦de̦rs Mar. n. RKr. XV, 115; sich stossen Wain.;
3) wackend gehen, sich rekeln, bei der Arbeit ungeschickte Bewegungen machen
Dond. n. A. XIII, 493;
1) sich knillen:
zīda lakats lē̦ti gumzās Dond.; [
5) = guldzīties, sich würgen
U.;]
6) "?":
es piegulu pie tautieša kâ pie īsta bāleliņa; man sirsniņa drūmējās, kuo tik gauži ggumzījās [etwa: sich rekelte] BW. 24933.
Avots: ME I, 682