gurņāties
‡ gur̂ņâtiês 2 Stenden,
1) sich rekeln:
es kâ ruoze līguojuos, tu kâ krupis gurņājies VL. meita līdz pusdienai gurņājās pa gultu;
2) ohne Erfolg arbeiten:
tur viņš ardams gurņājas.
Avots: EH I, 421
1) sich rekeln:
es kâ ruoze līguojuos, tu kâ krupis gurņājies VL. meita līdz pusdienai gurņājās pa gultu;
2) ohne Erfolg arbeiten:
tur viņš ardams gurņājas.
Avots: EH I, 421