gurklis
gurklis: "(lat.) palea, (poln.) podgardłek" Elger Diction. 100. Zur Etymologie s. auch Specht KZ. LIX, 110 1 .
Avots: EH I, 420
Avots: EH I, 420
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gurklis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gurklis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
gurklis
gurklis (li. gurklỹs "Kropf"), der Kropf; [die Kehle U. Zu li. gurklė "Kehle", apr. gurcle "Gurgel", la. gurgulio "Gurgel"; vgl. J. Schmidt KZ. XXV, 153, Reichelt KZ. XXXIX, 36, Walde Wrtb. 2 356.]
Avots: ME I, 683
Avots: ME I, 683
pagurklis
pagurklis
pagurklis (li. pagùrklis "die Partie am Halse unter der Luftröhre"), das Unterkinn Mag. IV, 2, 132.
Avots: ME III, 32
Avots: ME III, 32
Šķirkļa skaidrojumā (1)
kākslis
kākslis, kāksle L., [Manz. Lettus],
1) der Adamsapfel; der Kropf
L., St. u. Biel., Oppek. n. U.: dziedzeris, kas pie cilvē̦ka dažkārt sapampst, tâ ka ruodas tâ sauktais gurklis jeb kākslis;
[2) kâksle 2 Hasenp., die Gurgel, der Schlund:
visu šim nesaņķim vajag iegrūst kākslē;]
3) ein ausgehungerter Mensch, ein Gourmand, Feinschmecker
Bers. n. A. XV, 2, 237.
Avots: ME II, 190
1) der Adamsapfel; der Kropf
L., St. u. Biel., Oppek. n. U.: dziedzeris, kas pie cilvē̦ka dažkārt sapampst, tâ ka ruodas tâ sauktais gurklis jeb kākslis;
[2) kâksle 2 Hasenp., die Gurgel, der Schlund:
visu šim nesaņķim vajag iegrūst kākslē;]
3) ein ausgehungerter Mensch, ein Gourmand, Feinschmecker
Bers. n. A. XV, 2, 237.
Avots: ME II, 190