izslìkt,
3):  schlaff werden (von Schnüren, Stricken): aukla izslīkst Auleja. 
kad valgs izslīkst, tad iegrìež vairāk griezumus iekšā; tad tas paliek stingrāks Seyershof; ‡
4)  im Wasser untergehen, vor Nässe ganz verderben (intr.), 
dābuols smagi izslīcis: iļģi ūdins stāvēja virsā Kaltenbr. 
labība mālainuos tīrumuos slapjās vasarās izslīkusi K. Jürgens Mana vectēva nuostāsti 37.
Avots: EH I, 
481