izslìkt,
3): schlaff werden (von Schnüren, Stricken): aukla izslīkst Auleja.
kad valgs izslīkst, tad iegrìež vairāk griezumus iekšā; tad tas paliek stingrāks Seyershof; ‡
4) im Wasser untergehen, vor Nässe ganz verderben (intr.),
dābuols smagi izslīcis: iļģi ūdins stāvēja virsā Kaltenbr.
labība mālainuos tīrumuos slapjās vasarās izslīkusi K. Jürgens Mana vectēva nuostāsti 37.
Avots: EH I,
481