Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ieļaut' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ieļaut' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

ieļaut

ìeļaũt,

1) gestetten:
kam tu ieļauj bē̦rnam tādu vaļu Lautb.;

2) verzeihen:
šuoreiz es tev varu ieļaut Warkh. Refl. -tiês,

1) "sich einschmeicheln"
Bergmann"Erklärung einiger veralteten... lettischen Wörter" v. J. 1786;

2) "sich einlassen"
Stelp., Wenden: es nevaru uz tā ieļauties Sessw.;

3) nach einigem Widerstreben nachgeben und zustimmen:
mēģināšu izlīgt, ja ieļausies. nevar vis viņam ieļauties; tas ve̦lna vīrs Mar. tuoreiz es ieļāvuos, tagad nuožē̦luoju Fest.]

Avots: ME II, 42


pieļaut

pìeļaũt,

1) zulassen, erlauben:
māte vien tā nepieļāva Vēr. I, 1456;

2) verzeihen:
pieļauniet jūs, māsiņas, netieš[i] man gadījās! BW. 6445, 9. Refl. -tiês, zugeben, nachgeben: kad tē̦vs ņēma tuo līdz, tad arī viņa pieļāvas D. Kleinb. J. 38, sirmgalvis beidzuot pieļāvās A. v. J. 1896, S. 356. kas tad lai pieļaujas, ja ne prātīgākais? Blaum.

Avots: ME III, 270

Šķirkļa skaidrojumā (2)

lepecis

lepecis Neugut "ein ungeschickter Plumpsack, der viel zu liegen liebt": bet tam lepečam tak tu nevari pieļaut tādas mājas! Jauns.

Avots: ME II, 452


pielaist

pìelaîst, ‡

4) in grosser Menge (Bäume) fällen
Saikava: kad trijatā laiž, tad par dienu var daudzi kuoku p.;

5) in grosser Menge hineinlassen:
suņi pielaiž blusas istabā;

6) "?": es nu ar pielaižu (lasse fahrend das Pferd schneller laufen?)
Pas. XIV, 395; ‡

7) vollfliessen lassen:
lai... pielaižuot kannu alus Janš. Līgava I, 225. Refl. -tiês,

3): kāds uzvalks kuŗai... labāki pielaižas Janš. Līgava I, 382 (ähnlich II, 173);

5): lai nu vēl pielaižas, — tad būs labs kamanu ceļš AP., Linden in Kurl. izkultuos linus nuoliek pagrabā, lai pielaižas (feucht werden)
AP.;

6): pielaidies nu tu! tu tak esi prātīgāks! AP. ‡

8) "pieļauties (gestatten)"
Salis: es pie tam nepielaižuos, ka mani vȩd mājā Seyershof; ‡

9) für sich (aus einem Fass) viel fliessen machen
Kaltenbr.: p. alus (nuo mucas).

Avots: EH II, 258