iežilbis
ìežil˜bis, betrunken: viņš bija krietni iežilbis MWM. VIII, 329. galviņas jau bija iežilbušas Seibolt.
Avots: ME II, 93
Avots: ME II, 93
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iežilbis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iežilbis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
šļupsts
šļupsts,
1) Subst.,
a) s. šļupstis 1;
b) Plur. šļupsti, das Lispeln, Wispern:
(fig.) latviešu pirmie, bērnišķie šļupsti mākslas dzejas valuodā Plūd. Llv. II, 327;
2) das Schnucken
(?): es šļupstu riju Poruk V, 51;
3) Adj., lispelnd, wispernd:
apprecējis reiz vīrs šļupstu sievu Anekd. 24 (aus Widdrisch). nuo šļupstas valuodas varēja manīt, ka viņš bija krietni iežilbis Seibolt.
Avots: ME IV, 75
1) Subst.,
a) s. šļupstis 1;
b) Plur. šļupsti, das Lispeln, Wispern:
(fig.) latviešu pirmie, bērnišķie šļupsti mākslas dzejas valuodā Plūd. Llv. II, 327;
2) das Schnucken
(?): es šļupstu riju Poruk V, 51;
3) Adj., lispelnd, wispernd:
apprecējis reiz vīrs šļupstu sievu Anekd. 24 (aus Widdrisch). nuo šļupstas valuodas varēja manīt, ka viņš bija krietni iežilbis Seibolt.
Avots: ME IV, 75