iebļaut
ìebļaût, herein-, hineinschreien. Refl. -tiês, aufschreien: nelabā balsī iebļāvās LP. V, 38. meža tē̦vs iebļāvās kâ durts Apsk. v. J. 1905, S. 304. dzirdējis iebļaujamies kâ kazlē̦nu LP. IV, 230.
Avots: ME II, 4
Avots: ME II, 4
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iebļaut' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iebļaut' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
piebļaut
pìebļaût,
1) schreiend herbeirufen, herbeischreien:
gavēņu laikā nav brīv bļaut, tad piebļaujuot savu nelaimi Etn. I, 73 (aus Siuxt);
2) mit Geschrei erfüllen:
pagalmu LP. I, 39.
Avots: ME III, 239
1) schreiend herbeirufen, herbeischreien:
gavēņu laikā nav brīv bļaut, tad piebļaujuot savu nelaimi Etn. I, 73 (aus Siuxt);
2) mit Geschrei erfüllen:
pagalmu LP. I, 39.
Avots: ME III, 239
Šķirkļa skaidrojumā (2)
sajūkstēties
sajūkstêtiês, erschrecken (intr.), "satrūkties" Bauske: bē̦rns tad sajūkstas un ne˙maz vairs nevar iemigt Friedrichslust; "iebļauties" (mit û 2 ) Nigr.
Avots: ME III, 642
Avots: ME III, 642
spīvs
spīvs, höhnisch, spöttisch Für. I; trotzig L., St., U.: spīvi runāt, apsmiet Für. I. spīvi vārdi ebenda. ausis tapa ar... dažādiems spīviems vārdiems piebļautas Manz. Post. I, 451. neuzrunā tuo ar spīviem, bargiem vārdiem II, 73. tautiešam spīvi vārdi, drīz bāliņu kaitināja BW. 21665, 1. audz, māsiņa, spīva (Var.: nikna), barga! 11631, 1 var. sīkstie, spīvie svešie ļautiņi, paši vien ēda..., man... nedeva 19204, 4. negaiss trakuo drauduošs, spīvs Brands 31. zibens spīvs MWM. X, 68. spīvuo muoku vaidā 817. gars... spīvs uz cīniņu Duomas II, 613. kauc bāra bē̦rnu spalgi spīvuo dziesmu Stari I, 137. - Subst. spīvums, der Trotz U. Kontaminiert aus sīvs + spīts? Anders Persson Beitr. 398 (zur Wurzelform spī- "spannen").
Avots: ME III, 1005
Avots: ME III, 1005