ieblīšķēt
‡ ìeblìšķêt 2 Saikava, ieblišķinât 2 ebenda, Larm verursachend hineinfallen, -gehen, -fahren: šie rumulē̦damies ieblīšķēja mārkā. Anne ieblīšķināja ustubā ar kuoka stupelēm.
Avots: EH I, 504
Avots: EH I, 504
'ieblīšķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: