iecerēt
ìecerêt: brīnums, ka tuo nebija ne ieraudzījuse, ne iecerējuse Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 97. Refl. -tiês: tādas ē̦kas nevarē̦tu ie. vairs Siuxt.
Avots: EH I, 506
Avots: EH I, 506
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iecerēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iecerēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
iecerēt
ìecerêt, sich denken, erhoffen: kâ gan varēju iecerêt šuo bezgalīguo laimi Puriņ Nauda 30. trīs meitiņas iecerējušas vienu pašu tē̦va dē̦lu BW. 12421. apprecējis savu iece̦rē̦tuo līgaviņu Etn. II, 22. Refl. - tiês, sich erinnern: viņa iece̦ras, ka viņa nav gluži vientule Janš. [iece̦ruoties... bērnības laikus Janš. Dzimt. II, 7.]
Avots: ME II, 6
Avots: ME II, 6