ziêduôt,
Geschenke machen, Gaben verteilen (wie die Braut bei der Verheiratung) U.;
(mit Brautgeschenken) beschenken (= apveltît) Spr.;
opfern U.:
zieduo, mārša, kuo zieduo, zieduo savu pirtes (akas 25591)
taku! BW. 1081.
zieduo labi guovju stalli! 25573.
zieduo labi klētes durvis! 25583.
visas tautu žuogmalītes gaida tevi zieduojam 6818.
ve̦dat pūru kalniņā, zieduojat bāleliņus! 27811.
paliek mani bāleliņi šai saulē nezieduoti 27810.
nedzeŗ mans kumeliņš nezieduotu ūdentiņu 20010, 3; 29861.
vai, tautu zemīte̦... es tevi zieduošu cik varē̦dama: gan zieduoju vaŗa ziedu, gan sarkanu dzīpariņu RKr. XVI, 202 (aus Ranken).
kad cilvē̦ki apveltīti, tad veltīja jeb zieduoja vietas BW. III, 1, S. 45 (ähnlich S. 77).
zieduo nama un istabas vietas un lietas III, 3, S. 620.
zieduo arī piedarbu, aku, dzirnavas III, 1, S. 24.
ziedu mešana jeb zieduošana 59.
e̦ze̦ram ik˙katru gadu vienu cilvē̦ku zieduojuši LP. VI, 727.
neatraduse... savu zieduotuo (Opfer) VII, 217.
dievam zieduot dziesmiņu SDP. VI, 44.
zieduoju savus... spē̦kus mēnešrakstam Alm. Rud. 60.
lielas summas viņas uzturēšanai zieduojuši Vēr. I, 1284. Refl.
-tiês, sich opfern: priekš jums viņa zieduojās Rainis Uguns un nakts 107. - Subst.
ziêduôšana, das Opfern; ziêduõjums, das einmalige, vollendete Beschenken (mit Brautgeschenken); das Opfer; ziêduôtãjs, wer Brautgeschenke verteilt; wer opfert: līdziniece bija zieduotāja jeb ziedu metēja BW. III, 1, S. 53.
Avots: ME IV,
741