iejukt
I ìejukt: krusttē̦vs iejūk ... citu dejuotāju mutulī Janš. Mežv. ļ. II, 15; sich verwirrend hineingeraten: matus, kas ... nuoliecuoties bija iejukuši ģīmī Dzimtene I2, 120.
Avots: EH I, 517
Avots: EH I, 517
'iejukt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: