Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iekāpt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iekāpt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
iekāpt
ìekâpt, - ein, - herein, hineinsteigen: iekāpt ratuos Alm. līdz iekāpu aude̦klā BW. 942.
Avots: ME II, 26
Avots: ME II, 26
piekāpt
pìekâpt Spr.,
1) von Einsteigenden gefüllt werden:
laiva piekāpa pilna ar ļaudīm Salis;
2) hinzusteigen.
Refl. -tiês ,
1) zu Kreuze kriechen
U.;
2) nachgeben, ablassen von Anforderungen:
miera labad viņa bij gatava piekāpties tik tāļu A. XX, 127. kad viņš nuoģida, ka sieva sāk skaisties - tas tūliņ piekāpās Jaunā Raža IV, 47;
3) Vergebung, Versöhnung suchen
U.;
4) Ehrfurcht haben
U.
Avots: ME III, 256
1) von Einsteigenden gefüllt werden:
laiva piekāpa pilna ar ļaudīm Salis;
2) hinzusteigen.
Refl. -tiês ,
1) zu Kreuze kriechen
U.;
2) nachgeben, ablassen von Anforderungen:
miera labad viņa bij gatava piekāpties tik tāļu A. XX, 127. kad viņš nuoģida, ka sieva sāk skaisties - tas tūliņ piekāpās Jaunā Raža IV, 47;
3) Vergebung, Versöhnung suchen
U.;
4) Ehrfurcht haben
U.
Avots: ME III, 256
Šķirkļa skaidrojumā (2)
audekls
aûde̦kls C., aûdeklis Kand., aûdakls PS. (li. áudeklas und audakļas SzD]. unter aksamit u. atļas]), das Gewebe, die Leinwand: aude̦klu mest, uzmest Ltd. 2392, uzgriezt, vilkt Ar. 1718, auch uzlikt BW. 7332, die Kette aufziehen; aude̦klu aiztaisīt BW. 7337, nuolaist, das Gewebe abschliessen. kāpt, iekāpt aude̦klā Ar. 1975, sich in den Webstuhl setzen, um das Gewebe zu weben. audēja auda zīda aude̦klu LP. III, 83.
Avots: ME I, 214, 215
Avots: ME I, 214, 215
vaļējs
vaļẽjs,
1) offen:
ieiet pa vaļējām durvīm. iekāpt pa vaļēju luogu. stāvēja ap vaļēju kapu Blaum. Pie skala uguns 220. vaļējām acīm BW. I, S.182; Etn. III, 16;
2) unbefestigt, los, locker, undicht, frei
U.; schlaff Brasche: vaļẽjiem matiem Etn. III, 41; LP. VII, 426. de̦lamuo var pazīt nuo ādas, kura gluži vaļēja un gruozīga JK. VI, 42. (fig.) lielums baznīcē̦nu bij izklīduši, nu kruogā vaļējāka apgruozīšanās Kaudz. M. 305;
3) frei (von Schuld und Strafe)
U.
Avots: ME IV, 464
1) offen:
ieiet pa vaļējām durvīm. iekāpt pa vaļēju luogu. stāvēja ap vaļēju kapu Blaum. Pie skala uguns 220. vaļējām acīm BW. I, S.182; Etn. III, 16;
2) unbefestigt, los, locker, undicht, frei
U.; schlaff Brasche: vaļẽjiem matiem Etn. III, 41; LP. VII, 426. de̦lamuo var pazīt nuo ādas, kura gluži vaļēja un gruozīga JK. VI, 42. (fig.) lielums baznīcē̦nu bij izklīduši, nu kruogā vaļējāka apgruozīšanās Kaudz. M. 305;
3) frei (von Schuld und Strafe)
U.
Avots: ME IV, 464