Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'iekšis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'iekšis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

iekšis

iêkšis 2 , ein lächerlicher Sonderling Katzd.

Avots: ME II, 31


miekšis

miekšis,

3): "gļē̦vs cilvē̦ks" (mit 2 ) AP.

Avots: EH I, 824


miekšis

miekšis, miekšķis,

1) mìekšis 2, schlechtes, nasses Wetter: jau vairāk dienu ir laiks tāds niekšis Plm. n. RKr. XVII, 68;

2) miêkšis, miekšķis Smilt., Lub., ein Durchnässter: slapjš līdz ādai kâ miekšķis Smilt., Lub. izmircis kâ tīrais miekšis Vīt. 81. [pievilcis (piedzēries) kâ miekšis (ein Trunkenbold): acis pusviru, plakstiņus vien līpina Fest.];

3) mìekšis 2, ein dicker und träger Mensch
Plm. n. RKr. XVII, 68;

[4) miêkšļis 2 (verächtlich) Bauske, = pūtelis (eine Speise). - In der Bed. 1 u. 2 zu miekšêt 1.

Avots: ME II, 652


Šķirkļa skaidrojumā (9)

čiekšt

čiekšt "?": viņš rūcis, čiekšis un kvakšinājis kâ teter,i Upīte Medn. laiki.

Avots: ME I, 417


iepriekš

iẽprìekš, iẽprìekšis, iẽprìekšu n. U. auch iepriekšā, voraus, vorher, voran, zuvor: viņš pasludināja laimīgas dienas iepriekš LP. VI, 492. pazīdams jūsu nuopietnību jau iepriekš pareģuoju, ka... Seib. Marta nāk kalpuonei iepriekšis Seib.

Avots: ME II, 53


kāddien

kâddìen, eines Tages: dzirdēju k. priekšistabā ... runājam Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 144.

Avots: EH I, 598




miekšķis

miekšķis, s. miekšis und miešķis II.

Avots: ME II, 652


pusveru

pusveŗu, pusviru Kursiten, N.Schwanb., Fest., pusvirā Biel. n. U., halb offen, halb geoffnet: pusveŗu durvis Läčpl. 42. pusveŗu acīm De̦glavs Rīga II, 1, 425. pusviru acīm paskačījuos Zeltmatis. viņa sēdēja... pusviru muti Upītis Sieviete 105. durvis uz priekšistabu bija pusviru Jauns, lūpas atvērās pusviru A. v. J. 1896, S. 738. bē̦rns neaugšuot liels, bet miršuot, kas gulē̦dams acis tur pusvirā BW. I, S. 183. atcel vārtus līdz galam, atver durvis pusvirā! BW. 32624 var. vgl. li. pusviros dùrys Viltis v. J. 1908, 104.

Avots: ME III, 436


saspundēties

saspundētiês, sich fest zusammendrängen: caur ļaužu drūzmu spiedies, kas priekšistabā bij saspundējusēs Pēt. Av. III, pielik., 5.

Avots: EH XVI, 450


uzlenkt

uzlenkt,

1) beaufsichtigen, aufpassen, aufmerken
(mit en̂ 2 ) Ahs:: uzlenc luopus, lai tie neiet labībā! Ahs. n. RKr. XVII, 61. staigāju... pa... priekšistabu... durvis uzle̦nkdams MWM. IX, 166;

2) nachspürend, verfolgend auffinden
Dunika, Frauenb., Stenden, Wandsen, (mit ) Schrunden, (mit èn 2 ) Kalzenau; "kennen lernen" (mit en̂ 2 ) Base: suns uzlēncis zaķi. mežsargs staigādams uzlenca (konstatierte nach den Spuren) lapsu MSil., Memelshöf, Stenden. puisis tais mājās uzlencis kādu meitu Base. vai tu nevari viņu uzlenkt (kannst du sie nicht näher kennen lernen)? ebenda;

3) hinauftreiben
(?): saules stars tuo (= laivu) malda, uzle̦nc krastā Altr. asins zieds 66.

Avots: ME IV, 351, 352