Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iekšis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iekšis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
miekšis
miekšis
miekšis, miekšķis,
1) mìekšis 2, schlechtes, nasses Wetter: jau vairāk dienu ir laiks tāds niekšis Plm. n. RKr. XVII, 68;
2) miêkšis, miekšķis Smilt., Lub., ein Durchnässter: slapjš līdz ādai kâ miekšķis Smilt., Lub. izmircis kâ tīrais miekšis Vīt. 81. [pievilcis (piedzēries) kâ miekšis (ein Trunkenbold): acis pusviru, plakstiņus vien līpina Fest.];
3) mìekšis 2, ein dicker und träger Mensch
Plm. n. RKr. XVII, 68;
[4) miêkšļis 2 (verächtlich) Bauske, = pūtelis (eine Speise). - In der Bed. 1 u. 2 zu miekšêt 1.
Avots: ME II, 652
1) mìekšis 2, schlechtes, nasses Wetter: jau vairāk dienu ir laiks tāds niekšis Plm. n. RKr. XVII, 68;
2) miêkšis, miekšķis Smilt., Lub., ein Durchnässter: slapjš līdz ādai kâ miekšķis Smilt., Lub. izmircis kâ tīrais miekšis Vīt. 81. [pievilcis (piedzēries) kâ miekšis (ein Trunkenbold): acis pusviru, plakstiņus vien līpina Fest.];
3) mìekšis 2, ein dicker und träger Mensch
Plm. n. RKr. XVII, 68;
[4) miêkšļis 2 (verächtlich) Bauske, = pūtelis (eine Speise). - In der Bed. 1 u. 2 zu miekšêt 1.
Avots: ME II, 652
priekšistaba
Šķirkļa skaidrojumā (9)
čiekšt
iepriekš
iẽprìekš, iẽprìekšis, iẽprìekšu n. U. auch iepriekšā, voraus, vorher, voran, zuvor: viņš pasludināja laimīgas dienas iepriekš LP. VI, 492. pazīdams jūsu nuopietnību jau iepriekš pareģuoju, ka... Seib. Marta nāk kalpuonei iepriekšis Seib.
Avots: ME II, 53
Avots: ME II, 53
kāddien
‡ kâddìen, eines Tages: dzirdēju k. priekšistabā ... runājam Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 144.
Avots: EH I, 598
Avots: EH I, 598
miekšēns
miekšķēns
miekšķis
pusveru
pusveŗu, pusviru Kursiten, N.Schwanb., Fest., pusvirā Biel. n. U., halb offen, halb geoffnet: pusveŗu durvis Läčpl. 42. pusveŗu acīm De̦glavs Rīga II, 1, 425. pusviru acīm paskačījuos Zeltmatis. viņa sēdēja... pusviru muti Upītis Sieviete 105. durvis uz priekšistabu bija pusviru Jauns, lūpas atvērās pusviru A. v. J. 1896, S. 738. bē̦rns neaugšuot liels, bet miršuot, kas gulē̦dams acis tur pusvirā BW. I, S. 183. atcel vārtus līdz galam, atver durvis pusvirā! BW. 32624 var. vgl. li. pusviros dùrys Viltis v. J. 1908, 104.
Avots: ME III, 436
Avots: ME III, 436
saspundēties
‡ saspundētiês, sich fest zusammendrängen: caur ļaužu drūzmu spiedies, kas priekšistabā bij saspundējusēs Pēt. Av. III, pielik., 5.
Avots: EH XVI, 450
Avots: EH XVI, 450
uzlenkt
uzlenkt,
1) beaufsichtigen, aufpassen, aufmerken
(mit en̂ 2 ) Ahs:: uzlenc luopus, lai tie neiet labībā! Ahs. n. RKr. XVII, 61. staigāju... pa... priekšistabu... durvis uzle̦nkdams MWM. IX, 166;
2) nachspürend, verfolgend auffinden
Dunika, Frauenb., Stenden, Wandsen, (mit eñ ) Schrunden, (mit èn 2 ) Kalzenau; "kennen lernen" (mit en̂ 2 ) Base: suns uzlēncis zaķi. mežsargs staigādams uzlenca (konstatierte nach den Spuren) lapsu MSil., Memelshöf, Stenden. puisis tais mājās uzlencis kādu meitu Base. vai tu nevari viņu uzlenkt (kannst du sie nicht näher kennen lernen)? ebenda;
3) hinauftreiben
(?): saules stars tuo (= laivu) malda, uzle̦nc krastā Altr. asins zieds 66.
Avots: ME IV, 351, 352
1) beaufsichtigen, aufpassen, aufmerken
(mit en̂ 2 ) Ahs:: uzlenc luopus, lai tie neiet labībā! Ahs. n. RKr. XVII, 61. staigāju... pa... priekšistabu... durvis uzle̦nkdams MWM. IX, 166;
2) nachspürend, verfolgend auffinden
Dunika, Frauenb., Stenden, Wandsen, (mit eñ ) Schrunden, (mit èn 2 ) Kalzenau; "kennen lernen" (mit en̂ 2 ) Base: suns uzlēncis zaķi. mežsargs staigādams uzlenca (konstatierte nach den Spuren) lapsu MSil., Memelshöf, Stenden. puisis tais mājās uzlencis kādu meitu Base. vai tu nevari viņu uzlenkt (kannst du sie nicht näher kennen lernen)? ebenda;
3) hinauftreiben
(?): saules stars tuo (= laivu) malda, uzle̦nc krastā Altr. asins zieds 66.
Avots: ME IV, 351, 352