Paplašinātā meklēšana

I ìekars ^2: Auch Cibla, Pilda.

Avots: EH I, 518

I ìekars ² Raipol, Kārsava u. a., der Ring.

Avots: ME II, 25

II iekars, von der Garnwinde herabgenommenes Garn [Heidenfeld], Lasd. n. A. XI, 83; ["nuo vairākām šķipsnām sastāvuoša dzija" Geisterhof.].

Avots: ME II, 25

[III iekars, Hineingehängtes: ieliku ūdenī tik tādu tinas iekaru, un spals iekšā gan Fest.]

Avots: ME II, 25

ìekar̂sêt, erhitzen, in Hitze bringen: viņu ar bre̦ndvīnu labi iekarsējuši, sie haben ihn gut mit Branntwein eingeheizt U. Refl. - tiês, sich ereifern: abas pretenieku puses ar˙vien juo vairāk iekarsējas BW. III, 1, 45.

Avots: ME II, 25

iekar̂sîgs aufbrausend.

Avots: ME II, 25

ìekar̂sinât: kur kādam ... sirdī gruzdēja dusmas, tur viņš tās vēl vairāk iekarsināja Dünsb. Vecie grieķi I, 90.

Avots: EH I, 518

ìekar̂sinât, anreizen, errengen: citi... ķēniņu vēl vairāk iekarsināja Glück II Makk. 14, 11.

Avots: ME II, 25

I ìekar̂st,

1) anfangen heiss zu werden:
lai ieraksušuo pieri nakts vē̦sma spē̦tu aizkart Alm. drudzī iekarsis Vēr. II, 19;

2) erregt, hitzig werden:
žīds iekarsis iesaucās Dīcm. pas. I, 39. Refl. - tiês, erregt, hitzig werden: skuoluotājs, drusciņ iekarsies, atteica A. XI, 105. viņu sirds neiekarstas Niedra. Subst. ìekar̂sums, die Hitze, Erregung: tas izdarīts aiz stipra iekarsuma Konv. ² 743.

Avots: ME II, 25

[II ìekar̂st, reif zu werden anfangen: uogas jau iekarsušas Bauske.]

Avots: ME II, 25

piẽkars C., piẽkari Bauske, das Anhängsel: kas, bērziņ, tev pakāra zaļa vaŗa piekariņus? BW. 19110. atme̦t... dažāduos pierežģus un piekarus A. XI, 619. Auch in der Bed. "Gefolge " gebraucht: augstmaņi un viņu piekars apsēdās baznīcas beņķuos Kaln. Ozolk. m. 71.

Avots: ME III, 255

pìekar̂sêt, genügend wärmen (vom Wasser) Spr.: p. vāruoša ūdeņa Pas. III, 498.

Avots: ME III, 255

pìekar̂st, genügend warm werden (vom Wasser) Spr.

Avots: ME III, 255

[bùrbêt ² [Laud.],

1) murmeln;

[2) = bubinât 1 (von Pferden)
Bers.; bur̂binât ^2, mit dem Maul im Wasser des Trogs nach Mehl suchend Wasserblasen hervorbringen Salis]. Refl. - tiês, sich murmelnd äussern: iekarsums burbinājas pusbalsī izteiktuos izteicienuos A. XII, 260. [Zu li. burbė´ti "ворчать, бормотать", osorb. bórbot "Gemurmeln" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 107.]

Avots: ME I, 352

piekaŗa, = iekars">piekars: ve̦rba ce̦lms bez piekaŗas "s" Etn. III, 149.

Avots: ME III, 256

spals: auch Dunika, Kal., OB., Rutzau; tuteniņi sarkaniem spaliņiem BW. 35583; die Hobelmutter, darin das Eisen steckt Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Hobel"). - nuogājis da pat spalam (heruntergekommen bis zur Armut) Saikava. tie ir spalā, sind gerüstet, fertig, entschlossen BielU. vai saimniektē̦vs tik ātri jau spalā (betrunken)? jā, jā, alus padevies itin brangs Delle Negantais nieks 133. būt spalā "iekarsties" Siuxt: nu mēs ar e̦sam spalā.

Avots: EH II, 545

spulgts, = spulgs: actiņas diezgan spulgtas, lai iekarsē̦tu... sirdi Jaun. mežk. 207.

Avots: ME III, 1028

‡ trīšuôtiês, sich reiben: lai ruoka apkārt trīšuodamies neiekarsē̦tuos Dünsb. Etnogr. 131. Vgl. trĩšât.

Avots: EH II, 696