iekavēt
ìekavêt, verzögern: viņš darbu tâ iekavējis, ka tagad netiek laikā galā Jürg. Refl. -tiês, sich verzögern: darbs iekavējies. sēšana iekavējās lietus dēļ Dunika.]
Avots: ME II, 26
Avots: ME II, 26
'iekavēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: