Paplašinātā meklēšana

iekrauja: aiziesim uz kalna iekrauju puķes palasīt Laidsen.

Avots: EH I, 522

[iekrauja, iẽkŗaûja ² MSil., der obere Rand des Abhangs einer Schlucht.]

Avots: ME II, 29

pìekraũt, pìekraũt, vollpacken, vollladen : Sprw. pats piekrāvis, pats aizvilksi. smagi piekrautie rati Alm. ve̦zumi, piekrauti ar liniem Jaunā Raža IV, 49. sēdās pie galda, kas jau bija klāts un piekrauts ar karašām... BW. I, S. 187. ābelīte pilnus ziedus piekrāvuse BW. 7737. Refl. -tiês , sich sattessen: krietni piekraujas LP. VII, 103.

Avots: ME III, 259

šķaîdît Wolm., Drosth., Saikava, Lubn., Bers., Golg., (mit aî ² ) Bershof, Dunika, Dond., Salis, Selg., Widdrisch, Iw., šķàidît ² Kl., -u, -ĩju, freqn. zu šķiêst,

1) zerdrücken, dass es aufspritzt: zerstreuen:
iet laiviņa putuodama, baltus viļņus šķaidīdama BW. 30943. tas dzirkstes apkārt šķaida MWM. VIII, 85. ve̦lni drāž virsā, a jis škaida vien..., - par laiku juos piekraujas liela skaudze Pas. V, 297 (aus Welonen);

2) vergenden, vertun.
Refl. -tiês,

1) intensiv šķaidīt 1; (auseinandergehend) aufspritzen
(intr.): elle šķaidās savām liesmām MWM. VII, 349. gāzt, ka viss šķaidās Rainis Uguns un nakts 42;

2) vomieren
Wessen;

3) mit Geld, Reichtum um sich werfen
(fig.): kur tāds pliksānis tâ uz reizes var ar naudu šķaidīties? Duomas III, 20. apraktuo naudu ve̦lns glabājuot, tādēļ tam e̦suot tik daudz kuo šķaidīties Etn. I, 116. Für skaidît mit dem šķ- von šķiêst.

Avots: ME IV, 21