ciekurs
ciẽkurs: auch Dobl., Gold., Salisb., (mit ìe 2 ) Wessen: priežu ciekuriem BW. 9808, 4 var.
Avots: EH I, 276
Avots: EH I, 276
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iekurs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iekurs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
ciekurs
ciẽkurs, dial. ciẽkuris Lautb. L. 32, ciẽkur̃zis PS., cierkuzis Bers., ciekursis Janš., der Tannenzapfen: vāvere jau neies ciekuru pirkt. [Zu le. (kur.) cinkuris, li. kankórėžis od. kenkórožis dass.; nach Būga Aist. St. 135 u. 177 ist kenk - hier - wegen li. kìrkužė dass. - dissimilatorisch aus *kerk - entstanden (zu karāties "hangen"?).]
Avots: ME I, 393
Avots: ME I, 393
čiekurs
čiẽkurs: auch Strasden, (> čiẽkars) Rojen n. FBR. XIII, 73, čiẽkurs Wainsel n. FBR. XIV, 86.
Avots: EH I, 293
Avots: EH I, 293
čiekurs
ciekursnis
iekurs
iẽkurs: auch AP., Frauenb., iêkurs 2 Salis n. FBR. XV, 64, iẽkuri auch Ramkau, Seyershof, N.-Wohlfahrt: skali bij galvanais uguns iekurs Linden in Kurl. nevar iekurt bez iekuriņiem Ramkau.
Avots: EH I, 524
Avots: EH I, 524
iekurs
iẽkurs, [ìekurs C.], gew. Pl. iẽkuri, auch iekuras Praulen, trockenes Holz, trockene Birkenrinde u. a. zum Anzünden, Einheizen: lūdzis dažas uogles iekuram. sevišķi paegļus ieliek par iekuriem Etn. III, 71. iekuriem ņem... cīpslainuo, ieplê̦stuo pagali! Vīt. 53.
Avots: ME II, 32
Avots: ME II, 32
iekurstīt
piekurs
piẽkurs Līn., (mit iê 2 ) Dond., piẽkuris Katzd., = aizkurs: tuvumā negadījās sausi piekuri uguni iekurt LP. V, 293. sviķainus piekurus aizme̦t krāsns mutei priekšā V, 19. iegrūduse turpat piekuru uoglēs VI, 1, 3; piekurs (aus *priekurs?), piẽkuri Salis, N.-Peb., das Vorfeuer vor dem Backofen U., der Vorherd L.
Avots: ME III, 261
Avots: ME III, 261
piekurstīt
pìekurstît,
1) (mehrfach) anmachen (vom Feuer);
piekurstīt nemiera uguni;
2) aufhetzen:
"vecīt, neej vis...", Anna vēl piekurstīja B. Vēstn.
Avots: ME III, 261
1) (mehrfach) anmachen (vom Feuer);
piekurstīt nemiera uguni;
2) aufhetzen:
"vecīt, neej vis...", Anna vēl piekurstīja B. Vēstn.
Avots: ME III, 261
Šķirkļa skaidrojumā (4)
cenkurs
ce̦ñkurs, die Dolde, die Traube Smilt., Bers.; [wohl als ein Lehnwort aus dem Kurischen zu ciekurs "Tannenzapfen"].
Avots: ME I, 372
Avots: ME I, 372
čenkurs
če̦ñkurs [Neuenb., Salis, Ronneb., čè̦nkurs 2 Lis., če̦nkurs Morizberg], die Traube, der Büschel: riekstu č. Niedra. man zied ruozes če̦nkuriem (Var.: ķe̦karā, ķe̦karuos) BW. 52; n. U. auch ein Tannenzapfen; [Rasenstück im geackerten Felde U.]; auch Krümmung, Buckel. [Vgl. ce̦ñkurs und ciekurs.]
Avots: ME I, 410
Avots: ME I, 410
cinkuris
cinkuris,
1) das Tannenzapfen
[Borchow], Lemsal, Lubn., BW. 3389, 9801, 1 var.;
[2) cìnkuris 2 Warkhof "ein Grasbüschel auf einem Hümpel";
3) ein Hümpel
Oppek. n. U. Mit cinkuris 2 vgl. cinkulis; cinkuris 1 als ein Lehnwort aus dem Kurischen zu ciekurs].
Avots: ME I, 384
1) das Tannenzapfen
[Borchow], Lemsal, Lubn., BW. 3389, 9801, 1 var.;
[2) cìnkuris 2 Warkhof "ein Grasbüschel auf einem Hümpel";
3) ein Hümpel
Oppek. n. U. Mit cinkuris 2 vgl. cinkulis; cinkuris 1 als ein Lehnwort aus dem Kurischen zu ciekurs].
Avots: ME I, 384
rinkūzis
rinkūzis,
1) ein grosser Raum:
kur nu tādu rinkūzi piekursi! Alksnis-Zundulis;
2) eine Vorratskammer (unter einem Dach mit dem Wohnhaus).
Avots: ME III, 529
1) ein grosser Raum:
kur nu tādu rinkūzi piekursi! Alksnis-Zundulis;
2) eine Vorratskammer (unter einem Dach mit dem Wohnhaus).
Avots: ME III, 529