iekveldot
ìekve̦lduôt, gew. refl. - tiês, sich entzünden, entbrennen: pasaku valsts, kur iekve̦lduo pat kalnu sirdis Vēr. II, 313. kur viņš pieķeŗas, tas iekve̦lduojas II, 351.
Avots: ME II, 34
Avots: ME II, 34
'iekveldot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: