iekvelgties
ìekvelˆgtiês, [schrill aufschreien]: biezuoknī iekveldzās kāds zvē̦rs Druva I, 465. [šis suns dze̦n zaķi klusu, tik reižu reizēm iekve̦ldzas Fest. putns iekveldzās Druw. In Wessen und Brucken dafür auch iekvelkstēties.
Avots: ME II, 34
Avots: ME II, 34