Paplašinātā meklēšana

ìelãps auch Ramkau, (mit iê- ² ) Wainsel. n. FBR. XIV, 78, Orellen, iêlâps ² Gr.- Roop n. FBR. XV, 145, acc. s. iẽlãpu Roop n. FBR. XV, 158, Demin. gen. plur. ielāpīšu BW. 16592, 13; salāpīts ar kažuoka ielāpiem BW. 24952, 3.

Avots: EH I, 526

[ìelãps C., Wolm.], iẽlãps Kand., der Flick: Sprw.: me̦li taisnības ielāps. labāk, ne adatas dūriena (Rätsel). [tev caurums, man ielāps U., die von einem Schlage begleitete Gratulation zu einem neuen Rocke.]

Avots: ME II, 37

pìelãps N.-Peb., ein Flick L., Vank.: tās būs labs pielāps mētelim Mitau.

Avots: ME III, 266

[atļubt, sich schall zurückbiegen: ausis atļubušas PS.; auch mit p: pastalai ielāps atļupis Nigr., Wandsen].

Avots: ME I, 175

atraût,

2) "anziehen":
viņš cirta atraudams, er zog mit der Peitsche brav an Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ‡

5) a. e̦lpu, Atem schöpfen
Pas. IX, 465. Refl. -tiês,

1): pastalai ielāps atrāvies Siuxt. svārki atrāvušies vaļā ebenda.

Avots: EH I, 161

caũrums [li. kiaurùmas], Demin. caurumiņš, auch caurumtiņš LP. I, 17, VI, 748, verächtlich caurumelis, das Loch: atslē̦gas, krāsns caurums, das Schüsselloch, Ofenloch, Sprw.: vienam caurums, uotram ielāps. caurums ir caurums, teica ve̦lns pa skursteni iekrizdams.

Avots: ME I, 366

drãna, Demin. (verächtlich) drãnele,

1) das Zeug, der Stoff:
man pietrūka drānas svārkiem;

2) das Tuch, das Kopftuch:
apsiet galvas drāniņu; kakla dr., das Halstuch; rīku drāna, ein Scheuertuch; maizes drāna, ein Tuch zum Bedecken des Brottroges; mutes od. kabatas drāna, das Schnupftuch; bē̦rnu drāniņas;

3) = drẽbes bibl. u. in Kurl., Kleider: vecītis ātri aprauj drānas LP. IV, 191. Sprw.: tas nav tās drānas ielāps, tā spainīša vāciņš, das gehört nicht zum Thema;

4) drānas, die Wäsche:
viņai uz drānām, sie hat Menstruationen; drānas maz gāt, Wäsche waschen. drānu sieva St., Wäscherweib. gultu od. gultas drānas, das Bettzeug BW. 1956, 12, 24982, 2. [Wohl eher nach Būga KSn. I, 228 zur Wurzel der- "reissen" in dìrât u. a. als zu gr. δρᾶν "machen", δρᾶνος· ἔπγον.]

Kļūdu labojums:
4: 1956,12 = 31906

Avots: ME I, 494

dũriêns,

1) der Stich:
ielāps uz ielāpa, ne adatas dūriena (Rätsel). ceļa nesaredzi uz priekšu ne pa adatas dūrienam LP. VIII, 627. krusta dūriens, der Kreuzstich, saules d., der Sonnenstich, zalkša d.;

[2) der Fauststoss, Faustschlag
L., St.].

Avots: ME I, 529

ìelaicît,

1): auch Līvāni, Wessen; ‡

2) = ìetapt: es gribu jam ie. Preili; ‡

3) anpassen, anprpbieren, anversuchen:
ie. jaunas kurpes Liepna. amatnieks iedaicīja luaga rāmi NB.; "richtig einsetzen" Jāsmuiža: ielāps labi ielaicīts.

Avots: EH I, 525

ìemastît: ielāps tik labi iemastīts ("ievietuots, ielāguots"), ka i[r] redzēt nevar Jāsmuiža.

Avots: EH I, 529

me̦li (li. melaĩ), Demin. auch melīši BW. 32525, 5 var., die Lüge: balti, dzīvi, salti, tīri me̦li, me̦li, ka ar ruokām var taustīt, eitel, offenbare, handgreifliche Lügen. tīrus, baltus (dzīvus, saltus) me̦lus me̦luot, runāt, stāstīt. viņš ticēja tīri saltiem me̦liem Dok. A. tiesa bija, ne meliņi, ve̦cu ļaužu valuodiņa BW. 28152. miega me̦li, Phantasien, leere Einbildungen L., St., U. Sprw.: me̦li taisnības ielāps. me̦li nesāp. me̦li ve̦lna be̦rni. me̦liem īsas kājas. kaujas ar me̦liem kâ ar blusām. me̦lu tarba, ein Erzlügner, ein Lügensack; [me̦lu valuoda U., eine Erdichtung. - Nebst melst zu màldît (s. dies), osorb. molić "irre machen" (nach Jagić AfslPh. II, 397), arm. meł "Sünde", ahd. melda "Angeberei, Verleumdung" u. a., s. Bugge KZ. XXXII, 18, Boisacq Dict. 623 und Fick Wrtb. III ^4, 317.]

Avots: ME II, 595

muduris (s. muduraiņi 2),

1): die Quetschfalte, Taillenfalte:
svārki ar muduriem Lubn.; mudurs Schwanb. "die Taille"; ‡

2) "ielāps" Warkl.

Avots: EH I, 828

ņârba ² [auch Wandsen Stenden Degunen, ņãrba Lautb., Frauenburg, Nigr., nârba ² Līn., ņârbas ² Ahs. n. RKr. XVII, 40, ["ņãrbas" Rönnen, Matk.], der Petzen, Lumpen, Plunder: tev pārlieku ve̦cas drēbes: nārbas vien karājas Wain. katrs tavs ielāps un ņarba ["ņar̂bä Wesselshof] juo sīki aprakstīts Apsk. 22. [Vgl. ņarmas.]

Avots: ME II, 897

*pielāpa od. *pielāps,

1) = pielaps: nuogriezis... matu pielāpu LP. VII, 675;

2) pielāpa, Reparatur:
pielāpas pie saimniecības lietām izdaru pats Puriņš Stāsti 125.

Avots: ME III, 266

uzklât,

1) aufdecken:
krustmāte pagādāja cisas un uzklāja paladziņu BW. I, S. 189. tas ir... ielāps..., kuo bikšu dibe̦nam uzklāt Pasaules lāpītājs 5. priekšauts bij uzklāts uz galdiņa Krišs Laksts 5. galdu uzklāt U., LP. IV, 10, den Tisch aufdecken. uzklâjamais, die Decke, Überdecke Sassm.: uzklājamuo se̦dz uz maizes abras; entdecken L.;

2) Schläge versetzen, aufzählen:
Šņīlabam mežkungs uzklājis piecpadesmit uz sē̦damā Upīte Medn, laiki 56. Refl. -tiês,

1) sich (von selbst) aufdecken:
galdiņš uzklājies;

2) sich aufdecken:
viņa sev lakatu uzklājusies.

Avots: ME IV, 342

uzšũt (li. užsiúti "worauf nähen").

1) aufnähen:
uzšūt caurumam ielāpu;

2) nähend zustande bringen:
jaunus svārkus uzšūt. vis˙maz drēbes labas uzšūt A. XVII, 583. Refl. -tiês,

1) für sich nähen
(perfektiv): viņš uzšuvies sev jaunu uzvalku;

2) man ielāps nepareizi uzšuvies, ich habe den Flicken versehentlich falsch aufgenäht. -
Subst. uzšuvums, was aufgenäht ist; der Falbel Brasche.

Avots: ME IV, 390

vispãr(i),

1): ielāps vispār muguru Tdz. 58169, 1. vispãr ("vis˙cauri gar") vē̦de̦rapužu Seyershof. laid luopus vis˙pàri ² ganībām! Saikava.

Avots: EH II, 790