Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ielīks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ielīks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

ielīks

iẽlĩks: ar tādām ielīki gaŗām ... spalvām Janš. Līgava II, 167.

Avots: EH I, 527

ielīks

iẽlìks, ein wenig krumm: ielīks de̦guns.

Avots: ME II, 39

ielīksme

‡ ielīksme, die Freude, Fröhlichkeit, Heiterktit: sle̦pe̦nuo ielīksmi, kādu saceļ jaunu pārdzīvuojumu gaidas Brigadere Daugava 1928, S. 147.

Avots: EH I, 527

ielīksmināt

ìenlìksminât, ìelìksmuôt, tr., erheitern, erfreuen, ergötzen: man citas, jaundzimušas dzīves pausma ar svē̦tām šausmām sirdi ielīksmuo Asp. kas tad tevi tā iedūšinājis un ielīksminājis? Janš. Refl. ìelìksmuôtiês, sich ergötzen, in Entzücken geraten: ar viņas mīlestību ielīksmuojies vienmē̦r Sal. Spr. 5, 19. tē̦li, par kuŗiem svē̦ti ielīksmuojas dvēsele Vēr. II, 668.

Avots: ME II, 39

ielīksmot

ìelìksmuôt (unter ieliksminât ), Refl. -tiês: schon LLD. II, 9.

Avots: EH I, 527

ielīksne

‡ ielīksne Sessw., eine sumpfige Stelle: tur tāda ie., ka zirgam jāmūk (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 527

ielīksnis

ielīksnis, niedriges, nasses Land L. [Wohl zu ìelikt.]

Avots: ME II, 39

Šķirkļa skaidrojumā (4)

lēmene

II lēmene, lèmenis Burtn., der moorige, sich bewegende Uferrand eines zuwachsenden Sees: lēmene gan ielīkst zem cilvē̦ka vai luopa svara, bet tuos nuotur virsū Laud. [lêmene N. - Peb., = lêne III.]

Avots: ME II, 459, 460

pielīgt

I pìelīgt, pielĩkt, passen, zupassen: kādu ļaužu, brālīt, tava līgaviņa? ne pusīte nepielīga pie tā tava augumiņa BW. 21262, 3. viens uotram pielīgstuoši, kâ divi rieksti vienā ķeķē Apsk. v. J. 1903, S. 66. viens uotram līktin pielīkstuoši Janš. šī drāniņa labi pielīgst manai galvai Mattison. mans mētelis pielīkst tev vēl labāki nekā man pašai Janš. Dzimtene V, 88.

Avots: ME III, 267, 268

saspraišļojums

saspraĩšļuõjums Siuxt, eine Spalte: (zemes virsa) sakustas, paceļas vai ielīkst tikai caur saspraišļuojumiem vai iegruvumiem zemē Konv.2 1386.

Avots: ME III, 742

uzjautrināt

uzjautrinât, erheitern, aufmuntern: slimnieku vajaga uzjautrināt Sassm. gribē̦dams zemkuopjus iepriecināt un uzjautrināt Etn. IV, 80. RefI. -tiês, sich erheitern: viņā saulē aizgājēju dvēseles ielīksmuojas un uzjautrinājas Antrop. II, 31.

Avots: ME IV, 337