ielielīt
ìeliẽlît: kâ Andarte viņu kungam ielielīja! Janš. Līgava I, 256. ‡ Refl. -tiês, sich einbilden Adsel: kāpēc vajag tâ ie. un citus neievē̦ruot? Jürg.
Avots: EH I, 528
Avots: EH I, 528
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ielielīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ielielīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
ielielīt
ìeliẽlît, anpreisen Karls.: laikraksta uzde̦vums ir kalpuot... par savējuo ielielītāju Duomas III, 635.
Avots: ME II, 40
Avots: ME II, 40
pielielīt
pìeliẽlît,
1) zur Genüge rühmen:
viņu nevar vien pielielīt Lis.;
2) (lange) rühmen:
cik ilgi nu viņu pielielīsi? Lis.;
3) rühmend anfüllen:
p. pilnu pasauli, in der ganzen Welt ausposaunen Lis.
Avots: ME III, 269
1) zur Genüge rühmen:
viņu nevar vien pielielīt Lis.;
2) (lange) rühmen:
cik ilgi nu viņu pielielīsi? Lis.;
3) rühmend anfüllen:
p. pilnu pasauli, in der ganzen Welt ausposaunen Lis.
Avots: ME III, 269