ielipt
I ìelipt, hinein-, hereinsteigen: puika atkal ielipis ābelē Etn. III, 65. bīdamies nuo zvē̦riem, viņš ielip kuokā JK. V, 131. [aus Gramsden. kad tik viņš kuokā neielip Dunika].
Avots: ME II, 39
Avots: ME II, 39
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ielipt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ielipt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
ielipt
II ìelipt, intr., inwendig ankleben: piķis ielipis uoderē. mācība ielipusi sirdī Kundz.
Avots: ME II, 39
Avots: ME II, 39
ielipt
ielipt
III ìelipt, anzünden: sveci Nigr. ielip skalu! Rutzau. Refl. -tiês, für sich anzünden: iesalipu gaŗu skalu BW. 26961 var. (aus Durben).]
Avots: ME II, 39
Avots: ME II, 39
pielipt
pìelipt,
1): pirksti pielīp (wohl: voll Schmutz werden)
auch in Seyershof: es neņȩmtu, lai man pirksti nepielīp (um meine Finger nicht durch Diebstahl zu beschmutzen); ‡
4) = pìestãvêt 2 (?): vȩ̄lāk tādi (sc.: lindraki) vairs tev nepielips Azand. 64.
Avots: EH II, 259
1): pirksti pielīp (wohl: voll Schmutz werden)
auch in Seyershof: es neņȩmtu, lai man pirksti nepielīp (um meine Finger nicht durch Diebstahl zu beschmutzen); ‡
4) = pìestãvêt 2 (?): vȩ̄lāk tādi (sc.: lindraki) vairs tev nepielips Azand. 64.
Avots: EH II, 259
pielipt
pìelipt,
1) ankleben
(intr.): Sprw. nuogriezts riecenis vairs nepielīp. pielīp kâ liepu lapa Etn. IV, 4. apslapinādams (atlupušu cigāru), lai atkārušās tabakas lapās tam pieliptu Alm. Kaislību varā 45. šuo sugai ejuot nauda tīri kâ pielipusi visur līdz Kaudz. M. saimniekam svētība negribējuse pielipt LP. II, 62. kāds mazs grē̦ks tuomē̦r pielipis V. 110. pirksti pielīp (Zalktis I, 116), sagt man von einem, der stiehlt;
2) zugetan werden:
man... bē̦rns bij stipri pielipis un gaidīdams gaidīja uz mani Kaudz. M. 390;
3) anstecken (von einer Krankheit):
slimība pielīp, baciļus nuorijuot SDP. VIII, 62. nēģeriem dze̦lte̦nais drudzis pielīp vis˙mazāk Konv. 2 694.
Avots: ME III, 267
1) ankleben
(intr.): Sprw. nuogriezts riecenis vairs nepielīp. pielīp kâ liepu lapa Etn. IV, 4. apslapinādams (atlupušu cigāru), lai atkārušās tabakas lapās tam pieliptu Alm. Kaislību varā 45. šuo sugai ejuot nauda tīri kâ pielipusi visur līdz Kaudz. M. saimniekam svētība negribējuse pielipt LP. II, 62. kāds mazs grē̦ks tuomē̦r pielipis V. 110. pirksti pielīp (Zalktis I, 116), sagt man von einem, der stiehlt;
2) zugetan werden:
man... bē̦rns bij stipri pielipis un gaidīdams gaidīja uz mani Kaudz. M. 390;
3) anstecken (von einer Krankheit):
slimība pielīp, baciļus nuorijuot SDP. VIII, 62. nēģeriem dze̦lte̦nais drudzis pielīp vis˙mazāk Konv. 2 694.
Avots: ME III, 267
Šķirkļa skaidrojumā (4)
apsukāt
‡ apsukât,
1) beharken
Dunika, Kal., Rutzau: a. ar grābekli siena ve̦zumu;
2) (eine ganze Anzahl von Objekten) abprügelu
Dunika, Rutzau: jemšu un apsukāšu jūs visus pēc kārtas;
3) herumlaufen (um)
Dunika, Rutzau: ganelis reizas trīs apsukaja ap luopu baru. Refl. -tiês, sich völlig besaufen Kal., Rutzau: saimnieks tâ apsukājies, ka nevar ne ratuos ielipt.
Avots: EH I, 118
1) beharken
Dunika, Kal., Rutzau: a. ar grābekli siena ve̦zumu;
2) (eine ganze Anzahl von Objekten) abprügelu
Dunika, Rutzau: jemšu un apsukāšu jūs visus pēc kārtas;
3) herumlaufen (um)
Dunika, Rutzau: ganelis reizas trīs apsukaja ap luopu baru. Refl. -tiês, sich völlig besaufen Kal., Rutzau: saimnieks tâ apsukājies, ka nevar ne ratuos ielipt.
Avots: EH I, 118