iemājot
ìemãjuôt: manā kumeļā iemājuojis (hat Wohnsitz genommen) pats liktenis Ezeriņš Leijerk. I, 123.
Avots: EH I, 529
Avots: EH I, 529
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iemājot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iemājot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
iemājot
ìemãjuôt, seinen Wohnsitz haben: ķēniņam ir nuolādēta pils, kur ve̦lns iemājuo LP. VI, 441. tur dzīves pe̦lē̦kums un trūkums iemājuoja MWM. VII, 575. Refl. -tiês, seinen Wohnsitz nehmen, sich ansiedeln: ve̦lns iemājuojies rijā LP. VI, 170.
Avots: ME II, 43
Avots: ME II, 43
piemājot
pìemajuôt, ‡
2) sich für immer beigesellen (?):
ja cilvȩ̄ks sāk laiskumu ņemt, tad jau tas piemājuo Salis.
Avots: EH II, 261
2) sich für immer beigesellen (?):
ja cilvȩ̄ks sāk laiskumu ņemt, tad jau tas piemājuo Salis.
Avots: EH II, 261
piemājot
pìemãjuôt, beiwohnen Für. I unter mājuot, Manz. Lettus, wohnen: akmeni atstāj zem grīdas, tad Laima piemājuos! LP. V, 368. ve̦lns... izkausis klintī alu un tur piemājuojis V, 413. birzē piemājuoja dievu gari VII, 357. pēc raganu piemājuojuma šis kalns nuosaukts par raganu kalnu VII, 654. tais mājās, kur mēris piemājuojis... Etn. II, 59. (tie) piemājuoja tur nakti Glück I Mos. 24, 54.
Avots: ME III, 271
Avots: ME III, 271