iemīlināt
ìemĩlinât, fakt., lieben machen, Liebe in jem. erwecken: cilvē̦ks, kuŗu grib iemīlināt Etn. II, 20. nuozvērējušās mani iemīlināt sevī V. Eglītis Zilā cietumā 100.
Avots: ME II, 46
Avots: ME II, 46
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iemīlināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iemīlināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
piemīlināt
pìemĩlinât,
1) herbeischmeicheln, heranlocken:
tē̦vs zināja mani tâ piemīlināt, ka es viņam visu izteicu Etn. IV, 163;
2) lieb haben:
viņš man piemīlina Für. I unter mīl. Refl. -tiês, sich anschmeicheln: gubernātuora mīlulim piemīlināties Turg. Muižn. per.15.
Avots: ME III, 274
1) herbeischmeicheln, heranlocken:
tē̦vs zināja mani tâ piemīlināt, ka es viņam visu izteicu Etn. IV, 163;
2) lieb haben:
viņš man piemīlina Für. I unter mīl. Refl. -tiês, sich anschmeicheln: gubernātuora mīlulim piemīlināties Turg. Muižn. per.15.
Avots: ME III, 274