iemaucīt
ìemâcît, tr., lehrend etw. beibringen: lāci diet iemācīju BW. 665. iemāci mani, māmulīte, visādā darbiņā 6674. Refl. - tiês, erlernen: acīm vien amatu neiemācīsies.
Avots: ME II, 43
Avots: ME II, 43
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iemaucīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iemaucīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: