iemelot
ìeme̦luôt, tr., lügend einflössen: vai tu manī neesi ieme̦luojis ticību, cerību un paļāvību Vēr. I, 206. [Refl. -tiês,
1) lügend hineingeraten:
re, kâ ieme̦luojuos gan Brucken;
2) lügend sich verwirren od. verstricken
Lettihn. u. a.;
3) sich ans Lügen gewöhnen:
viņš tâ ieme̦luojies, ka patiesību re̦ti kad runā C.;
4) das Lügen erlernen:
viņš tâ ieme̦luojies, ka grūti viņu pieķert Fest.;
5) ein wenig lügen:
es tik drusciņ ieme̦luojuos un tūliņ pietvīku Fest.]
Avots: ME II, 44
1) lügend hineingeraten:
re, kâ ieme̦luojuos gan Brucken;
2) lügend sich verwirren od. verstricken
Lettihn. u. a.;
3) sich ans Lügen gewöhnen:
viņš tâ ieme̦luojies, ka patiesību re̦ti kad runā C.;
4) das Lügen erlernen:
viņš tâ ieme̦luojies, ka grūti viņu pieķert Fest.;
5) ein wenig lügen:
es tik drusciņ ieme̦luojuos un tūliņ pietvīku Fest.]
Avots: ME II, 44