iẽme̦sls,
1) [bei Manz. Lett.
ieme̦sla], der Einwurf, Einrede, Vorwand, Grund zu Reibungen: strīdīgais kaimiņš iet visur tikai ieme̦sla me̦klē̦dams Adsel n. A. XII, 560. [Der Dat.
ieme̦slam, iemeslims L., St.
"vorwandsweise": iemeslims kuo sacīt St.,
etwas vorgeben];2) [iemesle L. W. 1921, No 51, 4
3 ], Grund: mātei būtu bijis diezgan ieme̦sla nuoraudzīties ar drusku greizsirdības uz kaimiņu A. XX, 10(c);
3) ein Zaubermittel, zum Schädigen wo hingeworfen U.;
4) ein Traumbild Ruj. n. U.
Avots: ME II,
44