iemiesot
ìemìesuôt ,* tr., verkörpern: viņš iemiesuojis skaistumu Vēr. II, 1012. Refl. - tiês, sich verkörpern: dvēsele atkal nuo jauna iemiesuojas Stari II, 876. Subst. ìesìesuõjums, die Verkörperung.
Avots: ME II, 46
Avots: ME II, 46
'iemiesot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: