iepūlēt
ìepũlêt, tr., mit Mühe herein -, hineinschaffen: iepūlēt skapi pa šaurajām durvtiņām pajumtē Aps. Refl. - tiês, sich einarbeiten: viņi bij tiktāļ iepūlējušies, ka jau šuogad bij iesē̦ts Plūd. LR. III, 74.
Avots: ME II, 54
Avots: ME II, 54
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iepūlēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iepūlēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
piepūlēt
pìepũlêt, anstrengen: pārāk gaiša gaisma piepūlē acis Straut. Vesel. 22. Refl. -tiês, sich (übermässig) anstrengen: bārenīte, piepūlējusies un piete̦kājusies, iemieg viegli Janš. Bārenīte 15. bij briesmīgi karsts laiks; nabadziņš piepūlējies galā LP. V, 176. Subst. pìe-pũlêšana, das Anstrengen: gręmuojamā aparāta stiprāka piepūlēšana Vēr. II, 220; pìepũlêšanâs, das Sichanstrengen, die Anstrengung.
Avots: ME III, 281, 282
Avots: ME III, 281, 282