ieprātēties
ìepràtêtiês,
1) auf etw. verfallen
Gr. - Sess.: kad jel tu būtu ieprātējies savu bisi līdz paņemt A. XII, 560;
[2) Geschicklichkeit erwerben
U.].
Avots: ME II, 53
1) auf etw. verfallen
Gr. - Sess.: kad jel tu būtu ieprātējies savu bisi līdz paņemt A. XII, 560;
[2) Geschicklichkeit erwerben
U.].
Avots: ME II, 53