I zvilnêt,
-u (-ẽju Nötk.),
-ẽju, intr.,
liegen (mit
ilˆ ) Gr. - Buschh.;
halb liegend, in ungezwungener Stellung verharren Vīt., (mit
ilˆ ) Bers., KatrE. (hier auch:
stehend, in gebückter Stellung), Lettihn Mar., Serben, (mit
ìl ) Jürg., (mit
il˜ ) Grünw.;
liegend faulenzen Ellei, Sauken, Sessau, (mit ilˆ ) Bers., Golg., Gr. - Buschh., Jürg., (mit
ilˆ 2 ) Bauske, Frauenb., (mit
ìl 2 ) Saikava, Sussei;
sich wälzen, sich rekeln Stockm. n. Etn. II, 129;
ohne Arbeit leben, faulenzen Erlaa:
viņš zviln gultā un neiet pie darba Gr. - Buschh.
kuo tu zvilni! Golg.
suns visu rītu zvilnēja klēts priekšā Bers.
es nee̦smu aizmidzis, bet tâ atlaidies uz sāniem zvilnu Vīt.
vāģuos gulu zvilnēja... cilvē̦ks Saul. I, 111.
gultā zvilnē̦dams Austriņš Nopūtas vējā 122.
zvilnēja kaut kut stūrī Daugava I, 981.
lini... pie zemes pieplakuši,... zvilnēja... plē̦sumā Veselis Netic. Toma mīlest. 23.
iesāniski pret galdu zvilnēja... dīvāns 98.
tīruma vidū zvilnēja... akmens Austriņš M. Z. 16.
pļavas stūrī zvilnēja... rati ar nuome̦stām zirga lietām 30.
viņš tusnīja un klusē̦dams zvilnēja uz priekšu Turg. Pav. ūd. 100.
kâ krauklis me̦lns, kur zvilnē sila mala, stāv... kapsētiņa U. b. 85, 58.
Zu zvilt I.Avots: ME IV,
775