Paplašinātā meklēšana

I ìesḕrt, Korn, Flachs in der Riege aufstecken: rijā iesē̦rtā labība. rijā bija lini iesē̦rti LP. VII, 73.

Avots: ME II, 63

II ìesērt, (mit Sand) überführen: smiltis iesē̦rušas nuogrimušuo laivu um Tuckum.]

Avots: ME II, 63

I pìesẽrt, ‡ Refl. -tiês, sich von selbst mit Getreide vollschichten (von einer rija): rija pati nuo sevis piesȩ̄rusies pilna Pas. XIII, 113.

Avots: EH II, 270

I pìesērt riju, Getreide auf die Darre legen Mag. XIII, 2, 45: piesēris riju ar labību, bet kuļuot ne˙kas nebiris LP. VI, 78.

Avots: ME III, 288

II pìesērt: (fig.) mūsu valuodas apziņa ir svešām sanašām piesȩ̄rta Mülenbachs Daži jautājumi IV, 104.

Avots: EH II, 270

II pìesērt, mit Sand oder Schlamm überführen, verschlämmen (vom Wasser) U.: e̦ze̦rs piesē̦rts un pieaudzis Konv. ² 706. Refl. -tiês, überführt werden. Subst. piesē̦rums, Versandung: upes piesē̦rumi Apsk. v. J. 1905, S. 202. piesē̦rumu nevar redzēt, lai gan ve̦cmāte apgalvuo, ka smiltis sane̦stas šķē̦rsu pa pļavu MWM. X, 245.

Avots: ME III, 288

pìeblīrêt (?) Treiden, = piesērt.

Avots: ME III, 239

samilzt, intr.,

1) samil̃zt Peb., Fehsen, Nötk., Kokn., Saussen, Smilten, Palzm., Erlaa, Allasch, Römershof, Holmhof, samilzît Peb., anschwellen, sich entzünden, schwären (perfektiv) Spr.: skabarga iedūrās pirkstā, un pirksts samilza Lennew., Lemburg, N. -Peb. de̦lna samilzusi, - nevaru ņemt ne˙kā ruokā Druw. zirgam... krūtis atspaidītas, ka samilst un sāk pūznīt Etn. IV, 119;

2) anschwellen:
kuokiem samilza zari un sabrieda pumpuri MWM. VIII, 885;

3) durch und durch nass werden:
rudeņuos smaga aršana, tad zeme ir samilzuse Dond.;

4) üppig wachsen, eingrasen:
labība samilzusi Spahren;

5) = piesērtiês: dzelmei vienā puse daudz smilšu samilzis; upes galā samilzuši dubļi Stenden. Subst. samilzums, die Geschwulst, das Geschwür: samilzums papēdī iztrūka Lemburg. saceļ stipru naizu un samilzumu Konv. ² 393.

Avots: ME III, 685, 686

II sērt, mit Sand od. Schlamm überführen, verschlämmen U. Refl. -tiês, überführt werden U. Ursprünglich vielleicht "fliessen" (die jetzige Bed. konnte in piesērt, àizsērt entstehen); in diesem Fall zu ai. sárati "fliesst", gr. ο'ρμή "Anlauf" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 497 f.); vgl. auch le. sirt.

Avots: ME III, 832

ubags,

1): u. mans tētīt[i]s bija BW. 3014. guovu gans, ubadziņš (ein Unglücklicher,
nabadziņš), brien pa pur[v]u raudādams 29352, 1. ubagiem iet (Evang. 1753, S. 56) od. staigāt (Kaltenbr.), bettelnd umhergehn. ubaga dzira Mar. "tukšs, lielīgs cilvē̦ks"; ‡

3) Plur. ubagi: kad visas lāvas rijā jau piesē̦rtas, bet vēl kādu daļu grib iesērt, tad liek kūļus priekšpusē lāvu galuos uz sijas; šas vietas un tur saliktuo labību sauc par ubagiem Auleja.

Avots: EH II, 711