iesirmēt
ìesir̃mêt, refl. - tiês, auch ìesir̃muôt, greis werden: mati viņam jau labi iesirmējuši, auch iesirmējušies (Wend). vecis ar iesirmuojušu vaigu bārzdu Kaudz. M. [iesirmēties U., alt werden und im Altwerden in Eigenheiten sich verhärten.]
Avots: ME II, 63
Avots: ME II, 63