pìe, Präpos,
bei, an, zu, regiert den Genitiv,
1) lokal, auf die Frage wo? und wohin?: pie drauga mājuot, beim Freunde wohnen. pie luogā stāvēt, am Fenster stehen. pie malas stumt, zur Seite schieben. metu laipu pie lai-piņas Biel. t. dz. 742.
sēdās kāzenieki... tūlīt pie galda BW. III, l, 16.
adīj[u] cimdus pirkstainīšus, pieruociņas mērīdama BW. 7245.
cērt pliķi pie aušu! BW. 24975. visi pie siena strādājuši LP. VII, 1299.
vakaruos vairs pie uguns nestrādā Etn. III, 126.
taure skan, - kur pie taures pūtējiņi? nāk pie taures pūtē jiņi... BW. 18991 var.
pakrita pie zemes Zbiór XVIII, 284.
met (zizli) pie zemes! Glück II Mos. 4, 3.
pie vīra iet, heiraten U., pie vīra būt, verheiratet sein;2) nach Verben mit der Bedeutung "halten, nehmen, greifen, führen, hängen, binden":
pie matiem vazādama BW. 749.
pie kuociņa piesiedams BW. 2748.
ņem viņu pie krūšu! Etn. III, 117 (aus Siuxt).
pie balta spieķīša atspiedušam vajadzējis staigāt LP. VI, 1, 78.
pie spieķīša vecītis tausta ceļu Apsīšu Jē̦k. III, 3;
3) pie simtu gadu ve̦cs, an die hundert Jahre alt Sackenhausen.
pie maza viņš ir labs, in Betracht seiner Kleinheit ist es gut (von einem Pferde) Biel. n. U.
neraugi vīru pie ce̦pures Mag. IX, 2, 320,
urteile über einen Menschen nicht nach seinem Hut! pie tā viņu var pazīt Saussen n. BB. XIV, 117,
daran kann man ihn erkennen. Sprw.:
pie runas liels, pie darbiem mazs. brāļi... ne˙maz vairs pie prāta LP. IV, 99,
sind gar nicht mehr bei Sinnen. sadauzīt pie dzīvas nabadzības, jem. zum Krüppel schlagen Mag. XIII, 3, 57.
viņš bija pasitis viņsē̦tas gaili pie nabaga Rīta skaņas I, 27.
atkava pašu pie nabaga Aps. VI, 21.
saimnieks mani kultu pie nāves LP. VII, 1139,
würde mich (beinahe) tot prügeln. muocuot pie nāves LP. V1I, 1116.
nuoteikdams pie nāves, lai nuo viruma nebauduot LP. VI, 1, 472;
4) temporal (wohl ein Germanismus):
pie laika, bei Zeiten. Sprw.:
kuo dari, tuo dari pie laika; pēc jācieš klusu! JK. II, 98.
rītu pîe dienas, morgen am Tage LP. I, 181.
pie vakara, gegen Abend Vēr. II, 1488.
pie dienasvidus Gramsden,
um Mittagszeit. pie svētdienas, am Sonntage U.; A. v. J. 1898, S. 132, LP. IV, 78.
dienu pie dienas, einen Tag nach dem andecen RKr. VIII, 55.
- ne pie dienas, gar nicht Grünh.:
ne pie dienas negrib ieredzēt;5) als Germanismus in Ausdrücken wie pie ve̦lna, pie juoda, zum Teufel u. ähnl.: kur pie juoda ciema gani? BW. 743.
kur pie dieva, kur pie ve̦lla muižinieki naudu ņēma? BW. 31285, 2.
kur, pie kāķa, dē̦lu māte? 23512,1 var.;
6) dial., in Südwestkurl.,
= pēc, nach Verben, die eine Bewegung ausdrücken:
pie zuvu braukt N.-Bartau,
nach Fischen fahren. pîe zāļu iet Grosen,
nach Gras gehen. Als Verbalpraefix,
1) lokal, hinzu:
pieskriet, herzu-, hinzulaufen. ne pie vārtu nepiejāju BW. 5256.
pie ābeles piestājuos 3944, 9;
2) voll: piekrauj pilnus ratus LP. I, 91.
pielēju katlu pilnu LP. I, 165;
3) zur Perfektivierung des Verbalbegriffs:
vīla mani...; kad pievilt nevarēja... BW. 9044.
Ein li. piesleiti "zukommt" aus dem Memelgebiet AfslPh. XL, 307; vgl. Le. Gr. §§ 558-62.Avots: ME III,
236,
237