Paplašinātā meklēšana

ìesper̂t,

1) einen Hieb versetzen:
sper viņam ribās od. pa ribām; besonders vom Ausschlagen des Pferdes:

2) einschlagen (vom Blitz):
zibe̦ns iespēris ē̦kā;

3) dazwischenwerfen, hineinfügen:
es arī iesperšu kādu vārdu pulkā Alm.;

4) iespert čarku, glāzi, einen hinter die Binde giessen;

5) iespert kāju, seinen Fuss irgendwohin setzen:
tik es kāju neiespēru dziļā dubļu avuotā BW. 15477. [Refl. - tiês: kāja iespērās rāvā, beim Schreitengeriet der Fuss unversehens in eine sumpfige, eisenhaltige Stelle.]

Avots: ME II, 69

pìesper̂t kāju od. ar kāju (pie zemes), mit dem Fusse stampfen: Sprw. tas jau dzīvuo kāju pie˙spēris Ronneb., Smilt., Trik. dzīvuoj[u] dievu pielūgdama, zemē kāju piespe̦rdama (Var.: kājām zemi paspe̦rdama) BW. 8476. ne dziedāt nedziedāju, ja ar kāju nepiespēru (Var.: ja ar kāju nepieminu; ja kājiņu nepiesitu) 92,1. kad tē̦vs piespeŗ kāju pie zemes, tad bē̦rni paliek tūlīt klusu Ahs. n. RKr. XVII, 45. viņš dusmīgs piespēra kāju pie zemes Jaun. mežk. 266. Refl. -tiês, herantreten, sich nähern: Ķīlis bij piesperies it tuvu klāt Jaun. mežk. 101.

Avots: ME III, 294

kraũkšķis, kraukšis,

1) der Krach, das mit
kraukšķet bezeichnete Geräusch Etn. IV, 148;

2) ein Knorpel
Erlaa n. U.;

3) fam., ein Schnäpschen Kalleten:
kraukšķi iedzert, iemest, iespert. mēs vairāk nemetīsim kâ vienu kraukšķīti Degl.

Avots: ME II, 263

‡ paduckât AP. "paspārdīties": tai guovij īsas kājas; lai nu tā kâ ducka paduckā, bet kuo nu tā var iespert!

Avots: EH II, 129