vàinags AP., Ramkau,
vainags Kl.,
vàinags 2 Fest., Kl., Saikava, Sessw.,
vainags 2 Ob.-Bartau,
vainags U.,
vàinaks AP.,
vàinaks 2 Bers., Oknist,
vainaks Manz., St., U., Saikava,
vaiņags C., Nitau, PS.,
vaĩņags Zabeln,
vàiņags 2 Erlaa, Prl.,
vaîņags 2 Bl., Dunika, Sassm., Tr., Wahnen, Wandsen,
vaiņags Glück, L., Bielenstein Holzb. 366, 700, Memelshof,
vaîņaks Serbigal,
vàiņaks 2 Golg., Lös.,
vaîņaks 2 Gramsden, Nigr,, Rutzau,
vaîņuks A.-Laitzen, Kl.-Laitzen,
vàiņuks 2 Zvirgzdine,
vaîņuks 2 Kalleten,
vàiņugs 2 Zvirgzdine,
vaiņugs BW. 6198, 5 var., Demin.
vainedziņš BW. 14347, 2 var. (aus Stockm.),
vainedziņš 5851 (aus Selsau),
vaineciņš 6100, 3 var. (aus Lennew.),
vaineciņš 5869 var. (aus Saussen), Demin. verächtl.
vaiņaķelis Janš. Bandavā I, 207,
1) der Kranz; die Krone; der Kranz, die Mädchenkrone, Kopfschmuck, den die Unverheiratete trägt und der als Zeichen der Jungfräulichkeit gilt (im VL. Schmuck und Symbol der Jungfrau): vainagu vīt, pīt, darināt, darīt, einen Kranz flechten, anfertigen. vīt vaiņaga Aus. I, 33,
zum Kranz flechten. apzeltīti vaiņadzini BW. 6044 var.
auzu salmu vaiņadziņš 6044.
bē̦rzu lapu vainadziņš A. 268.
krūkļu vaiņadziņš BW. 6044, 3.
misiņa vainaks Manz. Phraseol. XIX.
vainaks ar spangām (mit Spangen) ebenda.
vainaks nuo saŗiem (von Pferdehaaren) ebenda,
saru vaiņadziņi BW. 6044.
rūšu vaiņaks Kra. Vīt. 157.
ruožu vainadziņu BW. 14347.
skārda vainadziņš 5944.
vaŗa vainadziņu (Var.:
vaŗa kalts vaiņadziņš) 6044, 1.
vizuļu vaiņagi A. XX, 713.
zīžu vaiņadziņu BW. 24618, 1 (ähnlich: 6044, 3).
ziedu vainadziņi 6044 var.
man deviņi vainadziņi: trīs bij zīļu, trīs kauliņu, trīs dze̦ltanu vizulīšu 5831.
es nuoviju vaiņedziņu nuo deviņi zemenāji 5851 (ähntich: 5852; 5853).
es nuoviju vainadziņu šādu puķu, tādu puķu 5856.
es nuoviju vaiņadziņu visādām lapiņām; ziedēj[a] mans vaiņadziņš visādiem ziediņiem 5859.
kārtām šuvu vaiņadziņu, burdītēm darināju 5931.
platu pirka vaiņadziņu 5700,
kuplu pirku, darināju ve̦damuo (Var.:
ejamuo, izejamu) vainadziņu (den Brautkranz) 6104, 3 (ähnlich: 24253).
brūtei divi vaiņagi, mazais un lielais. ar mazuo meita tuop iesvētīta, kâ arī salaulāta. ja meitai bijis bē̦rns, tad pie lauiāšanas mazā vaiņaga vietā lietuo lieluo A. v. J. 1896, S. 163 (Infl.).
guodīga meita priecādamies savu vainaku ne̦s Manz. Post. I, 219.
meita vēl vainakā, sie ist eine Jungfrau U.
vaiņaga (vainaka St.)
meita L.,
eine reine Jungfer. daža laba mātes meita nuosēd ilgi vainagā (Var.:
paliek meitu kārtiņā; bleibt [lange] unverheiratet) BW. 11700 var.
nevēklītis kājas ava uz tā mana vainaciņa (gedachte um mich zu freien) Biel. 2324.
es nekāršu šūpulīti vainadziņu valkādama (ich werde kein uneheliches Kind haben) BW. piel.
2 6599, 3,
ja par kādu jaunavu teic, ka tai vairs nav vainadziņa, tad tas nuozīmē, ka tā zaudējusi savu jaunavas guodu Plutte 63.
meita savu vainaku zaudējusi St.,
das Mädchen ist zu Fall gekommen. tai meitai jau divi vaiņaga bē̦rni (uneheliche Kinder) Sassm. n. RKr. XVII, 61.
vaiņaga vīlējs LP. VI, 340,
der Verführer. - galvā tai e̦suot nemirstības vaiņaks Pas. IV, 393 (aus Serbigal).
balti putu vaiņagi (Schaumkronen) Vēr. II, 258;
2) jede der über dem Grundbalken liegenden Wandbalkenreihen eines Gebäudes Bielenstein Holzb. 86 (im Plur.
vainaki): četri caur pakšiem sasieti baļķi iztaisa vaiņagu B. Vēstn. 1895, No 86.
pirmais vaiņags atruodas taisni uz zemes ebenda.
pirmā vaiņaga baļķus sauc par pamatnicām ebenda.
viņš cēla vaiņagu pēc vaiņaga Vēr. II, 1369.
vaiņagu pēc vaiņaga pacēlās aiz˙vien augstāk jaunais nams A. v. J. 1896, S. 134.
kurzemnieku istabas augstums ir kādi desmit baļķu vaiņagi Plutte 83.
virs augstiem akmeņiem stūŗuos uzcirsti daži vaiņagi baļķu Zalktis I, 58.
liek ... 4 baļķus pirmam vaiņakam RKr. XI, 84.
lai baļķus varē̦tu iebūvēt . . vaiņakā ebenda;
3) der Umlauf oder Kranz am Rade St.;
4) kakla vaiņags, das Schlüsselbein Brasche.
Nebst li. vainìkas und slav. věnьcь "Kranz" (als Ableitungen von einem kürzern Nomen, vgl. poln. wian und r. вѣнъ "Kranz") zu vît "flechten, winden".Avots: ME IV,
438,
439