iesvaidīt
ìesvaîdît, tr., freqn. zu iesviest,
1) wiederholt hineinwerfen:
iesvaidiet sìenu šķūnī;
2) einschmieren:
žīds sūta lietuvē̦nu iesvaidīt uori LP. VII, 802. ratus izvilkuši, iesvaida patlaban riteņus Janš.;
3) einsalben, einbalsamieren:
miesa tika iesvaidīta ar dārgām eļļām MWM. VI, 204.
Avots: ME II, 75
1) wiederholt hineinwerfen:
iesvaidiet sìenu šķūnī;
2) einschmieren:
žīds sūta lietuvē̦nu iesvaidīt uori LP. VII, 802. ratus izvilkuši, iesvaida patlaban riteņus Janš.;
3) einsalben, einbalsamieren:
miesa tika iesvaidīta ar dārgām eļļām MWM. VI, 204.
Avots: ME II, 75