iesviķot
ìesviķuôt, intr., zechen, schmoren, saufen: visu svētdienu viņš sadzīvuojis pie svaiņa, krietni iesviķuodams Degl. Subst. ìesviķuôtãjs, der Schmorfink: uotrkārt viņš ir brašs iesviķuotājs Vēr. II, 380.
Avots: ME II, 75
Avots: ME II, 75
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iesviķot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iesviķot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: