ievaļātìevaļât, vermögen, leisten: tik daudz darba nevar viens pats cilvē̦ks ievaļāt Ahs.; vgl. auch ievaļuot.Avots: ME II, 86
pievaļātpìevaļât: es visus savus darbus varu p. (bewältigen) Ahs.; ‡2) bezäumen (apmaut) Stender Deutsch-lett. Wrtb. ‡ Refl. -tiês: p. nuo bȩdam, sich von Betrübnis einnehmen lassen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "einnehmen").Avots: EH II, 278
pievaļātpìevaļât, Gewalt antun, zähmen, bemeistern: alus vīru pievaļāja (Var.: pievārēja): ņe̦m vīram kājas, ruokas, sviež vīru pabeņķī BW. 19520, 1.Avots: ME III, 308
ievaļotìevaļuôt, ìevaļât, bändig, bewältigen: dūšīguos kareivjus Vēr. 1904, 501. diezin, vai varēsim darbu līdz vakaram ievaļāt Grob. ievaļuot darbus Mag. II, 153 "die Zeit für die Arbeit gewinnen."Avots: ME II, 86